Livonija (lat. Livonia, t.i. lībju zeme), ari Māŗas zeme, 13 g.s. sākumā katoļu misijas darbinieku nosaukums lībju apdzīvotai territōrijai Daugavas un Gaujas lejasgalā. Kad krustneši un bruņnieku ordeņi sāka pakļaut savai varai ari latgaļus (sk. latvju vēsture), tad chronists Indriķis un oficiāli dokumenti katoļticībai piegriezto zemi sauc jau par L-u un Lju (Livonia et Lethia), bet pamazām Ljas vārds izzūd no latīņu un vācu avotiem, un L-a (ari Livland) kļūst par visas tagadējās Ljas un Igaunijas kopnosaukumu (sk. Latvju tiesību vēsture, 7) vācu laikos (līdz 1516). Nodibinoties Kurzemes un Zemgales hercogvalstij (sk. Kurzemes hercogvalsts), La-s vārds kādu laiku gan tiek lietots vecās L-as (Altlivland) nozīmē, bet pamazām tā sāk dēvēt vienīgi Vidzemi un Latgali kopā, saucot pēdējo ari par Mazo jeb Poļu Vidzemi (Livonia polonica). Tā kā katoļu baznīca uzskatīja L-u par savu īpašumu, kas ar visām tiesībām pieder sv.Pēteŗa krēslam Romā (pāvesta Grēgorija IX 1237 bulla), tad - atšķirībā no Dieva dēla zemes Palestīnas (terra filii) un sv.Pēteŗa zemes Prūsijas (terra Petri) - L-u jau 1202 nosauca par Dieva mātes Jumpravas Marijas valsti (terra matris) jeb sv.Māras zemi. No otras puses L-a bij sv. Romas ķeizarvalsts territōrija (Reichsmark) un L-as zemes kungi ķeizara vasaļi - Vācijas garīgie firsti (sk.). šādu firstu L-ā bij pavisam 5: Rīgas virsbīskaps, Kurzemes, Tērbatas un Sāmalas bīskapi, Livonijas ordeņa mestrs (sk. šos vārdus). Tāpēc ari pati L-a bij šo firstu territōriju konfederācija, kas aizgāja bojā 16.g.s. vidū Livonijas kaŗos (sk.). No bīskapijām vislielākā bij Rīgas virsbīskapa valsts (260 kv. jūdzes), bet gandrīz tikpat liela, cik visas 4 bīskapijas kopā bij Livonijas ordeņa valsts (sk.), kuŗas territōrija (ap 67000 kv. km.) bij lielāka nekā tagadējā Ljas platība.
Latviešu konversācijas vārdnīca. 12.sējums, 23865.-23866.sleja.
Ievietots: 27.12.2001.