LIVONIJA (lat. Livonija, vāc. Livland) - feodālu valstiņu konfederācija (savienība) ko izveidoja vācu feodāļi iekarotajā Baltijā. XII/XIII gs. mijā par Livoniju sauca tikai lībiešu zemes (gar Daugavas un Gaujas lejteci), taču jau XIII gs. šo nosaukumu sāka attiecināt arī uz latgaļu, kuršu, zemgaļu, sēļu un igauņu zemēm, kas bija nokļuvušas iekarotāju varā. Liel. no L. valstiņām bija Livonijas ordeņa valsts ar apm. 67 tūkst. km2 lielu teritoriju. Pārējā L. teritorija (apm. 41 tūkst. km2) bija sadalīta starp Rīgas arhibīskapiju un 3 bīskapijām (Kurzemes bīskapiju, Tērbatas un Sāmsalas - Lēnemā). Nomināli L. valstiņas par savu augstāko virsvaldību atzina Romas pāvestu un Vācijas ķeizaru, taču faktiski virskundzību L-ā sev nostiprināja Livonijas ordenis nepārtrauktos feodālos karos XIII-XVI gs. Ordeņa varas pieaugšana sekmēja lielie militārie spēki un plašie valdījumi (ordeņa zemes sniedzās no Klaipēdas līdz Somu jūras līcim, sašķeļot un atdalot bīskapijas citu no citas), zemes valdījuma un politiskās varas centralizācija (pilnīga ordeņa sīko vasaļu atkarība no mestra), kā arī Vācu ordeņa (centrs Prūsijā) atbalsts. Tiešā Livonijas ordeņa atkarībā dažkārt nokļuva par Rīgas arhibīskaps (1394-1423, 1481-92) un Rīgas pilsēta (XIV gs. 30. gados). Kā konfederācija L. tika likvidēta Livonijas kara sākuma posmā, kad krievu armija satrieca ordeņa karaspēku, izraisījās plaši nemieri un politisks sajukums pašā konfederācijā. 1561.28.XI ordeņa mestrs, arhibīskaps un L. kārtu pārstāvji zvērēja uzticību polijas karalim Sigismundam II Augustam. Uz L. drupām izveidojās Kurzemes hercogiste un Pārdaugavas hercogiste. L-as Z daļas valdījumus (Z-Igauniju) sagrāba Zviedrija.
Lit.: Zeids T. Feodālisms Livonijā, R., 1951; Kalniņš V., Livonijas valstiskā uzbūve un tiesības,LVU zin.r., 1958, 24; Казакова Н., Русь и Ливония 60-х - начала 90-х годов XV века, в сб. Международные связи России до конца XVII в., М., 1961.
V.Dorošenko.
Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2.sējums, 403.lpp.
Ievietots: 11.02.2002.