Livonija (lat. Livonia, vācu Livland) - feod. valstiņu konfederācija Baltijā. 12. un 13.gs. mijā par Livoniju sauca tikai lībiešu zemes gar Daugavas un Gaujas lejteci. 13.gs. šo nos. sāka attiecināt arī uz latgaļu, kuršu, sēļu un ig. zemēm, kas bija nokļuvušas vācu feod. iekarotāju varā. Liel. no Livonijas valstiņām bija Livonijas ordeņa valsts (67 tk km2). Pārējā Livonijas terit. (~41 tk km2) bija sadalīta starp Rīgas arhibīskapiju un 3 bīskapijām (Kurzemes bīskapiju, Tērbatas bīskapiju un Sāmsalas Vīkas bīskapiju). Nomināli Livonijas valstiņas par savu augst. virsvaldību atzina Romas pāvestu un Vācijas ķeizaru, bet faktiski virskundzību Livonijā nepārtrauktos karos 13.-16.gs. nostiprināja Livonijas ordenis. Ordeņa tiešā atkarībā dažkārt nokļuva pat Rīgas arhibīskaps (1394-1423, 1481-92) un Rīgas pilsēta 14, gs 30.gados). Livonijas valstiņu sav. tika likvidēta Livonijas kara (1558-83) sākumposmā. 1561.28.XI ordeņa mestrs, arhibīskaps un Livonijas kārtu pārstāvji zvērēja uzticību Polijas karalim Sigismundam II Augustam. bijušajā Livonijas valstu terit. izveidojās Kurzemes hercogiste un Pārdaugavas hercogiste. Livonijas Z daļas valdījumus (Z-Igauniju) sagrāba Zviedrija.
Latvijas padomju enciklopēdija. 6.sējums, 218.lpp.
Ievietots: 14.06.2002.