Rūsiņš (Russinus), latgaļu kungs (senior), ko Latv. Indriķa chronika piemin no 1208-12. Viņa laika biedri bij Tālivaldis, Varidots, Visvaldis, Kaups, bīskaps Alberts un Cēsu zobenbrāļu priekšnieks Bērtulis. Laikam, pēdējam, izdevās ievilkt R-u kopā ar citiem latgaļu kungiem sav-bā ar zonbrāļiem, kas veda pretigauņu politiku. Sekas bij latgaļu-lībju-vācu karaspēka iebrukums 1208 Ugaunijā, uz ko igauņi atbildēja ar pretuzbrukumu Tālavai. Pēdējā savukārt rīkojās jaunam kara gājienam, kas notika 1208 decembrī, pie kam Tālavas, Autines (sk.) un Sotekles (sk.) latgaļi R-a vadīvbā izsiroja Sakalu un ar lielu laupījumu atgriezās Beverīnas (sk.) pilī, kur R. teicis, ka nākamās paaudzes vēl ilgi daudzināšot viņa kara darbus Sakalā. Notekot pamieram, 1209 decembrī zobenbrāļi kopā ar R-a un Varidota latgaļiem atkal iebruka Ugaunijā, bet 1210 decembrī R. cīnijās vācu pusē ar Kaupo (sk.) un Dabreli (sk.) pret igauņiem Sontaganā. Vācu-latgaļu-lībju cīņas ar igauņiem turpinājās visu nākamo (1211) gadu, un tajās zobenbrāļu puse aktivi piedalijās ari R. Bet trijgadu kara rezultātā izcēlās bads, mēris un liela ļaužu mirstība, kāpēc 1212 pavasarī lībji, latgaļi un vāci noslēdza uz 3 g. mieru ar igauņiem. Tūliņ pēc tam sākās Autines latgaļu un Gaujas lībju sacelšanās pret zobenbrāļiem, pie kam nemiernieku vadonis bij R., kas pēc Dabreļa nāves uzņēmās viņa Sateseles pils aizstāvēšanu, kur bij sapulcēti galvenie lībju spēki. Nemiernieku devize bij: Esiet stipri un cīnieties, lai jums nebūtu jākalpo vāciešiem (XVI,4). Kad apvienotie vācu spēki ar kara mašīnām sāka graut Dabreļa pils (Lībju skanstes Siguldā) apcietinājumus, R. uzkāpa uz vaļņa, noņēma bruņu cepuri un uzsāka sarunas ar Cēsu mestru Bērtuli, saukdams viņu par savu draugu (draugum suum alloquitur), bet šai brīdī kāda vācieša bulta ķēra R-u atsegtā pierē, no kā viņš mira. - 1220 kaujā pret igauņiem krita vēl kāds vārdā nenosaukts R-a brālis (XXIII.9). - Chronists slavē R-u kā drošsirdīgāko latgaļu kungu (XII.6), bet pēc viņa atkrišanas no zobenbrāļiem pieskaita to Livonijas bīstamākajiem ienaidniekiem (XXV.2). Diemžēl Indriķa kara misijas vēsture noklusē tik daudz svarīgu faktu, ka grūti saprast R-a rīcības īstos motivus - ne viņa draudzību ar vāciem 1208, ne spējo atkrišanu 1212. Tāpat nav droši identificējama viņa valsts, un neskaidras ir tās attiecības pret Tālavu un Jersiku. Vēl arvien pētnieki meklē Sotekli dažādās vietās. Šķiet, ka R-a vārds uzglabājies dažos Vidzemes un Latgales vietu vārdos. Ir iespējams, ka latgaļi pēc krievu parauga par r-iem sauca zviedru vikingus, sevišķi tos, kas bij kara draudzes locekļi, t.s. kunga vīri. Tāpēc vecākos krievu tiesību avotos vārds Русинъ tiek nostatīts pretim slaviem (Словенинъ). No R-a kauju aprakstiem dabūjam zināt, ka viņam bija sava kara draudze (XV,7: amici Russini), tā tad profesionali karavīri, kas toreiz bij vienīgais pastāvīga karaspēka veids. Nevar būt šaubu, ka līdzīgas kara draudzes bij ari citiem latgaļu kungiem. - Lit.: A. Švābe, Tālava (Sējējs, 1936, nr.2, 135,-41).
Latviešu konversācijas vārdnīca. 19.sējums, 37040-37042.sleja.
Ievietots: 07.03.2002.