Jersika
- ķņaziste
Piedaugavas latgaļu novados
_________________________________________________________________________
Jersika aptvēra latgaļu novadus Centrālvidzemē - Asoti, Lepeni, Mārcienu, Gerdeni, Cesvaini, Autini, Nigesti, Alene u.c, kā arī lielu daļu Rietumlatgales zemju, Preiļu, Līvānu, Varakļānu un Rēzeknes apkārtnē. Tās centrs atradās Jersikas pilskalnā, kas atrodas apmēram desmit kilometrus dienvidos no Līvāniem, Daugavas labajā krastā. 13.gadsimta sākumā Jersikā valdīja pareizticīgais kņazs Visvaldis (literatūrā arī Vsevolods), kura izcelsme saistāma ar Polockas kņazu dzimtu. Kņazistes ģenēze saistāma ar 11.gadsimtu, kad Daugavas lejteci savā ietekmes sfērā ieguva Polocka. Pēc pakļaušanas Rīgas bīskapam, Jersika vēl kādus divdesmit gadus pastāvēja kā vasaļa lēnis, bet pēc tam pārgāja Ikšķiles Konrāda un viņa mantinieku īpašumā. Pastāv uzskats, ka Konrāds bija aprecējis Jersikas kņaza Visvalža meitu, un tādējādi vēlāk legāli mantoja visus tā īpašumus Vidzemē.
Informācija citās enciklopēdijās:
Latviešu konversācijas vārdnīca. 8.sējums, 14392.-14393.sleja.
Latvijas padomju enciklopēdija. 4.sējums, 487.lpp.
Avoti:
Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. 453 lpp. Latīņu un latviešu valodā.
Liv-, Est- und Kurländisches Urkundenbuch. Herausgegeben von F.G. Bunge u.a. Bd. I-VI. Reval, Riga, 1853-1873.
Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.-2. burtnīca. Red. Švābe A.. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937., 1940. xiv, 416 lpp.
Literatūra:
Mugurēvičs, Ē. Priekšvārds. Komentāri. Grāmatā: Indriķa hronika. Rīga: Zinātne, 1993. 7.-32., 333.-416. lpp.
Švābe, A. Jersikas karaļvalsts. Senatne un Māksla. 1936. 1, 5.-31.lpp.
Rīga © 2003. Gints Skutāns, mag.hist.
Ievietots: 05.03.2003.