Jersika (lat. Gerzika, Gercike) - feodāla seno latgaļu valsts 12.-13.gs. Tā aizņēma tag. D-Latgales, DA Vidzemes terit. un terit. uz D no Daugavas. Jersika robežojās Z ar Tālavu un Atzeli, A - ar Polockas kņazisti, D - ar Lietuvu un sēļu apdzīvoto terit., R - ar lībiešu novadiem. Tās ekon. un polit. centrs bija Jersikas pilskalnā. Pēc 1209.g. padošanās līguma Rīgas bīskapam var secināt, ka Jersika bija iedalīta vismaz 6 novados. Jersika ekon. un polit. ziņā bija saistīta ar kr. kņazistēm, no Krievzemes Jersikā ieviesās kristīgā ticība. Jersika kontrolēja Daugavas tirdzn. ceļu. 1209.g. vasarā vācu krustneši negaidīti uzbruka Jersikas pils., ieņēma to un nopostīja, bet Jersikas valdnieku Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta vasali. Daļu Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par lēni, bet otra daļa palika bīskapa rīcībā; līdz ar to Jersikas valsts beidza pastāvēt. Jersikas nos. saglabājusi apdz. v. un ciems Preiļu rajonā.
Latvijas padomju enciklopēdija. 4.sējums, 487.lpp.
Ievietots: 12.03.2002.