1944.

07.01.1944. - Himlers izdod pavēli 2.latviešu SS brīvprātīgo brigādi pārformēt par 19.latviešu SS brīvprātīgo divīziju.

26.02.1944. - Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs Konstantīns Čakste par plānotās LCP ārzemju delegācijas sekretāru ieceļ Leonīdu Siliņu.

10.03.1944. -  iznāk Latvijas Centrālās Padomes nelegālā izdevuma Jaunā Latvija pirmais numurs.

14.03.1944. - Gestapo apcietina Gustavu Celmiņu sakarā ar nelegāla laikraksta Brīvā Latvija. Latvju raksti izdošanu.

29.04.1944. - Gestapo arestē Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētāju Konstantīnu Čaksti.

22.05.1944. - Gestapo arestē Latvijas Centrālās Padomes ģenerālsekretāru Ludvigu Sēju.

02.07.1944. - Gestapo arestē Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētāja vietnieku Brūno Kalniņu.

- jūlija sākumā Latvijas Centrālās Padomes ārzemju delegācijas sekretārs Leonīds Siliņš nelegāli ieved Latvijā Zviedrijā izdotās Neatkarīgā Latvijas pirmā numura 700 eksemplārus.

17.07.1944. - Latviešu leģiona 15. un 19.ieroču SS grenadieru divīzijas atkāpjoties šķērso Latvijas robežu.

- jūlija otrajā pusē Rīgas apriņķa priekšnieks un 5. Rīgas aizsargu pulka komandieris Veide pilnvaro ģenerāli Jāni Kureli apvienot militārā vienībā 3. un 4.iecirkņa aizsargus, nosaucot šo vienību par “Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupu”.

28.07.1944. - uzsāk Kureļa grupas formēšanu.

- jūlija beigās Kureļa grupas radistam un Latvijas Centrālās Padomes loceklim Rihardam Zandem izdodas nodibināt radiosakarus ar Zviedrijas militārās izlūkošanas dienestu.

01.09.1944. - Gestapo pabeidz izmeklēšanu Latvijas Centrālās Padomes lietā un LCP vadošos darbinieku Konstantīnu Čaksti, Brūno Kalniņu un Ludvigu Sēju no Rīgas centrālcietuma pārved uz Salaspils koncentrācijas nometni.

15.07.1944. - Stokholmā nodibina Latvijas pilsoņu evakuācijas fonda pārvaldi.

08.09.1944. - notiek Latvijas Centrālās Padomes pēdējā sēde Latvijā, Dr. Pauls Kalniņš paraksta deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu.

22.09.1944. - naktī uz 23.septembri Kureļa grupa sāk atiešanu no Skrīveru pagasta caur Rīgu uz Kurzemi.

29.09.1944. - Kureļa grupa nonvietojas Talsu apriņķa Strazdes muižas rajonā.

- oktobra beigās Kureļa grupas štābs pāriceļas uz Annahites stikla fabrikas telpām (tā sauktie Stikli) Puzes pagastā.

10.10.1944. - Latviešu leģiona 19.ieroču SS grenadieru divīzija forsē Daugavu un atkāpjas uz Kurzemi.

02.11.1944. - Talsos notiek pārrunas starp Jekelnu un Kureļa grupas vadību.

05.11.1944. - Jekelns ierodas Kureļa grupas štābā.

08.11.1944. - Kureļa grupas štāba priekšnieks kapteinis Krišs Upelnieks tiekas ar Ostlandes SD priekšnieku Fuksu un Jekelna štāba priekšnieku Jungklauu.

14.11.1944. - vācieši veic Kureļa grupas atbruņošanas akciju. Rubeņa bataljons atsakās nolikt ieročus un atstāj savu novietojumu.

18.11.1944. - notiek pirmā kauja starp Kureļa grupas Rubeņa bataljonu un vāciešiem.

19.11.1944. - kara tiesa Kureļa grupas virsniekiem piespriež nāvessodu. Naktī astoņus no notiesātajiem nošauj.

08.12.1944. - notiek pēdējā sadursme starp Kureļa grupas Rubeņa bataljonu un vāciešiem, pēc kuras bataljona atliekas izklīst.

- decembrī notiek pirmā Latvijas Centrālās Padomes sēde Zviedrijā.

HISTORIA.LV