Kurelis Jānis (06.05.1882. – 05.12.1954.)

 - Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieris, Kureļa grupas komandieris [1944.]
_________________________________________________________________________________

 

Jānis Kurelis dzimis 1882.gada 6.maijā Ērģemes pagasta Bērņos kalpa ģimenē. No 1891. līdz 1893.gadam Kurelis mācījās Pleskavas latviešu draudzes skolā bet 1893. gadā iestājās un 1899.gadā pabeidza Pleskavas Sergija reālskolu. 

1899.gada jūlijā Kurelis kā brīvprātīgais iestājās Varšavā dislocētajā Krievijas armijas 183.Pultuskas kājnieku pulkā, bet tā paša gada septembrī - Odesas junkuru skolā, kuru beidza 1901.gadā, iegūstot podporučika dienesta pakāpi. Pēc karaskolas beigšanas viņš tika pārcelts uz 22.Ņižņijnovgorodas kājnieku pulku. 1904.gadā viņu komandēja uz Mandžūriju 12.Austrumsibīrijas strēlnieku pulka sastāvā. Vēlāk viņš tika iedalīts 3.Austrumsibīrijas strēlnieku divīzijas atsevišķajā ložmetēju rotā. Kurelis piedalījās 1904.-1905.gada Krievu-Japāņu karā un tika apbalvots ar Staņislava III šķiras un Annas IV šķiras ordeņiem. 1905.gadā viņam piešķira poručika dienesta pakāpi. 1906.gadā Kurelis atgriezās 22.Ņižņijnovgorodas pulkā. 1909.gadā viņu paaugstināja par štābkapteini. 1910.gada janvārī viņš tika komandēts uz Ģenerālštābu, bet oktobrī viņu pārcēla uz Ģenerālštāba pārvaldes karaspēka organizācijas daļu, kur viņš pildīja administratīvus amatus. 1912.gadā viņš atkal atgriezās savā pulkā. 1913.gadā viņu nozīmēja uz Galveno karaspēka dzīvokļu pārvaldi, vienlaikus paaugstinot apakšpulkveža pakāpē. 1915.gadā kā bataljona komandieris 22.kājnieku pulka sastāvā viņš piedalījās kaujās Rumānijas frontē. 

1916.gada 15.janvārī Kureli kā rotas komandieri pārcēla uz 5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu. Viņš piedalījās kaujās sākot no 1916.marta pie Ķekavas. Aprīlī Kurelis atkal atgriezās 22.Ņižņijnovgorodas pulkā, kur 1916.gada 2.decmbrī tika paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. No 1917.gada aprīlī Kurelis atkal atgriezās 5.Zemgales pulkā kur ieņēma 2.bataljona komandiera amatu. 1917.gada augustā viņš piedalījās kaujās pie Mazās Juglas, par ko 1920.gadā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara Ordeni.  Par dalību I Pasaules karā apbalvots arī Staņislava II šķiras, Annas II šķiras un Vladimira IV šķiras ordeņiem un IV šķiras Jura krustu. 1917.gada 9.novembrī Kureli paaugstināja par pulkvedi. No Krievijas armijas viņš tika atvaļināts 1918.gada janvārī. 

Pēc demobilizācijas caur Vladivostoku viņš 1918.gada martā nonāca Šanhajā, kur satikās ar virsleitnantu Krišu Upelnieku, J.Ozolu un R.Valdmani. Viņiem izdevās panākt Francijas piekrišanu organizēt latviešu karaspēku Sibīrijā. 1918.gada 14.novembrī Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes Centrālais Birojs Kureli iecēla par formējamā latviešu strēlnieku pulka (no decembra Imantas pulks komandieri). 1919.gada aprīlī Kurelis kļuva par Sibīrijas un Urālu  Latviešu Nacionālās padomes Kara nodaļas priekšnieku un latviešu karaspēka daļu Sibīrijā komandieri, bet 9.augustā par kara lietu pārzini pie Latvijas Pagaidu valdības pārstāvja Sibīrijā un Tālajos Austrumos. 

1919.gada septembrī, saskaņā ar Nacionālās padomes Centrālā Biroja lēmumu, Kureli deleģēja uz Latviju, kur 23.novembrī viņu iecēla par Latvijas armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieku. 1920.gada jūlijā viņš kļūst arī par Apsardzības ministrijas padomes pastāvīgo locekli, bet no 1920.gada septembra līdz 1921.gada aprīlim ieņēma arī Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieka amatu. Kopš 1921.gada 1.oktobra viņš ieņēma Tehniskās pārvaldes priekšnieka palīga amatu, bet no 1922.gada 1.februāra līdz 1940.gada 24.maijam Kurelis bija Tehniskās divīzijas komandieris. 1925.gada 22.jūnijā Kureli paaugstināja par ģenerāli. 1930.gadā viņš beidza Kara akadēmiskos kursus. Ilgu laiku viņš bija arī Kara virstiesas loceklis. 1940.gada maijā Kurelis atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Apbalvots ar III šķirasLāčplēša Kara Ordeni, II un III šķiras Trīszvaigžņu, I šķiras Viestura ordeņiem, Aizsargu Nopelnu krustu un Latvijas Aizsardzības biedrības sudraba medaļu. Apbalvots arī ar Čehoslovākijas Kara krustu un Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu.

No 1942.gada līdz 1943.gada decembrim Kurelis bija Latvijas invalīdu kooperācijas savienības slēgšanas un apsargāšanas arteļa “Apsardze” direktors. Pēc tam viņš iestājās 5.Rīgas aizsargu pulkā.   

Pēc Latvijas Centrālās Padomes (turpmāk LCP) Militārās komisijas izveidošanas Kurelis kļūva par komisijas vadītāju, taču faktiskā komisijas vadība atradās kapteiņa Kriša Upelnieka rokās.

1944.gada jūlija otrajā pusē Rīgas apriņķa priekšnieks un 5. Rīgas aizsargu pulka komandieris Veide, izpildot vācu rīkojumu – noorganizēt no vēl atlikušajiem Rīgas apriņķa aizsargiem pa vienam bataljonam Rīgā, Skrīveros un Slokā, pilnvaroja ģenerāli Kureli apvienot militārā vienībā 3. un 4.iecirkņa aizsargus, nosaucot šo vienību par “Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupu”.  Kureļa grupa uzturēja ciešus sakarus ar LCP, kā arī ar Zviedru militāro izlūkošanas dienestu. Ģenerālis Kurelis un īpaši viņa štāba priekšnieks LCP militārās komisijas loceklis Upelnieks cerēja uz iespējamu 1919.gada situācijas atkārtošanos. Kureļa grupas sakari ar pretošanās kustību un Rietumu sabiedroto izlūkdienestiem, kā arī plāni atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti veicināja grupas likvidāciju.

Pēc Kureļa grupas atbruņošanas 1944.gada 14.novembrī ģenerāli Kureli atbrīvoja. Pēc četrām dienām Kureli izsauca uz Talsiem, kur viņu atbruņoja un atsavināja dokumentus. Pēc tam Jekelns Kurelim paziņoja, ka viņš tiek nosūtīts uz Dancigu ģenerāļa Latviešu leģiona ģenerālinspektora Rūdolfa Bangerska rīcībā. 20.novembra vakarā Kurelis ar kuģi devās uz Vāciju.  

1951.gadā viņš izceļoja uz ASV, kur dzīvoja Čikāgā, Ilinoisas štatā. Kurelis mira 1954.gada 5.decembrī.

Informācija citās enciklopēdijās:

Latviešu konversācijas vārdnīca.  18971.-18973.

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918-1940. 278.lpp.

Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. 363.lpp.

Latvju enciklopēdija. 1107.-1108.

Literatūra: 

Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 279.lpp.  

Rīga © 2001. Uģis Šulcs

Ievietots: 08.05.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu

Pēdējie labojumi un papildinājumi: 17.05.2002.

HISTORIA.LV