Kurelis
Jānis (06.05.1882.
05.12.1954.)
- Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša
Kara Ordeņa kavalieris, Kureļa
grupas komandieris [1944.]
_________________________________________________________________________________
Jānis Kurelis dzimis 1882.gada 6.maijā Ērģemes pagasta Bērņos
kalpa ģimenē. No 1891. līdz 1893.gadam Kurelis mācījās Pleskavas latviešu
draudzes skolā bet 1893. gadā iestājās un 1899.gadā pabeidza Pleskavas
Sergija reālskolu.
1899.gada jūlijā Kurelis kā brīvprātīgais iestājās Varšavā dislocētajā
Krievijas armijas 183.Pultuskas kājnieku pulkā, bet tā paša gada septembrī
-
Odesas junkuru skolā, kuru beidza 1901.gadā, iegūstot podporučika dienesta
pakāpi. Pēc karaskolas beigšanas viņš
tika pārcelts uz 22.Ņižņijnovgorodas kājnieku
pulku. 1904.gadā viņu komandēja uz Mandžūriju 12.Austrumsibīrijas strēlnieku
pulka sastāvā. Vēlāk viņš tika iedalīts 3.Austrumsibīrijas strēlnieku divīzijas
atsevišķajā ložmetēju rotā. Kurelis piedalījās 1904.-1905.gada
Krievu-Japāņu karā un tika apbalvots ar Staņislava III šķiras un Annas IV
šķiras ordeņiem. 1905.gadā viņam piešķira poručika dienesta pakāpi. 1906.gadā Kurelis atgriezās 22.Ņižņijnovgorodas pulkā.
1909.gadā viņu paaugstināja par štābkapteini. 1910.gada janvārī viņš tika komandēts uz
Ģenerālštābu, bet oktobrī viņu pārcēla uz Ģenerālštāba pārvaldes
karaspēka organizācijas daļu, kur viņš pildīja administratīvus amatus.
1912.gadā viņš atkal atgriezās savā pulkā. 1913.gadā viņu nozīmēja uz
Galveno karaspēka dzīvokļu pārvaldi, vienlaikus paaugstinot apakšpulkveža
pakāpē. 1915.gadā kā bataljona komandieris 22.kājnieku pulka sastāvā viņš
piedalījās kaujās Rumānijas frontē.
1916.gada 15.janvārī Kureli kā rotas komandieri pārcēla uz 5.Zemgales
latviešu strēlnieku bataljonu. Viņš piedalījās kaujās sākot
no 1916.marta pie Ķekavas. Aprīlī Kurelis atkal atgriezās 22.Ņižņijnovgorodas
pulkā, kur 1916.gada 2.decmbrī tika paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. No
1917.gada aprīlī Kurelis atkal atgriezās 5.Zemgales pulkā kur ieņēma 2.bataljona komandiera amatu. 1917.gada augustā viņš piedalījās kaujās
pie Mazās Juglas, par ko 1920.gadā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara
Ordeni. Par dalību I Pasaules karā
apbalvots arī Staņislava II šķiras, Annas II šķiras un Vladimira IV šķiras
ordeņiem un IV šķiras Jura krustu. 1917.gada 9.novembrī Kureli paaugstināja
par pulkvedi. No Krievijas armijas viņš tika atvaļināts 1918.gada janvārī.
Pēc demobilizācijas caur Vladivostoku viņš 1918.gada martā nonāca
Šanhajā, kur satikās ar virsleitnantu Krišu Upelnieku, J.Ozolu
un R.Valdmani. Viņiem izdevās panākt Francijas piekrišanu organizēt latviešu
karaspēku Sibīrijā. 1918.gada 14.novembrī Sibīrijas un Urālu Latviešu
Nacionālās padomes Centrālais Birojs Kureli iecēla par formējamā
latviešu strēlnieku pulka (no decembra Imantas pulks
komandieri).
1919.gada aprīlī Kurelis kļuva par Sibīrijas un Urālu
Latviešu Nacionālās padomes Kara nodaļas priekšnieku un latviešu
karaspēka daļu Sibīrijā komandieri, bet
9.augustā par kara lietu pārzini pie Latvijas Pagaidu valdības pārstāvja
Sibīrijā un Tālajos
Austrumos.
1919.gada septembrī, saskaņā ar Nacionālās padomes Centrālā
Biroja lēmumu, Kureli deleģēja uz Latviju, kur 23.novembrī viņu iecēla par
Latvijas armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieku.
1920.gada jūlijā viņš kļūst arī par Apsardzības ministrijas padomes pastāvīgo
locekli, bet no 1920.gada septembra līdz 1921.gada aprīlim ieņēma arī
Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieka amatu. Kopš 1921.gada 1.oktobra viņš ieņēma Tehniskās pārvaldes priekšnieka
palīga amatu, bet no 1922.gada 1.februāra līdz 1940.gada 24.maijam Kurelis
bija Tehniskās divīzijas komandieris. 1925.gada 22.jūnijā
Kureli paaugstināja par ģenerāli. 1930.gadā viņš beidza Kara akadēmiskos
kursus. Ilgu laiku viņš bija arī Kara virstiesas loceklis. 1940.gada maijā Kurelis atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.
Apbalvots ar III šķirasLāčplēša Kara Ordeni, II un III šķiras Trīszvaigžņu, I šķiras Viestura
ordeņiem, Aizsargu Nopelnu krustu un Latvijas Aizsardzības
biedrības sudraba medaļu. Apbalvots arī ar Čehoslovākijas Kara krustu
un Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu.
No 1942.gada līdz 1943.gada decembrim Kurelis
bija Latvijas invalīdu
kooperācijas savienības slēgšanas un apsargāšanas arteļa Apsardze
direktors. Pēc tam viņš iestājās
5.Rīgas aizsargu pulkā.
Pēc Latvijas Centrālās Padomes (turpmāk LCP) Militārās komisijas izveidošanas Kurelis kļūva par komisijas vadītāju, taču faktiskā komisijas vadība atradās kapteiņa Kriša Upelnieka rokās.
1944.gada jūlija otrajā pusē Rīgas apriņķa priekšnieks un 5. Rīgas
aizsargu pulka komandieris Veide, izpildot vācu rīkojumu noorganizēt no vēl
atlikušajiem Rīgas apriņķa aizsargiem pa vienam bataljonam Rīgā, Skrīveros
un Slokā, pilnvaroja ģenerāli Kureli apvienot militārā vienībā 3. un
4.iecirkņa aizsargus, nosaucot šo vienību par Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa
Kureļa grupu.
Pēc Kureļa grupas atbruņošanas 1944.gada 14.novembrī ģenerāli Kureli atbrīvoja.
Pēc četrām dienām Kureli izsauca uz Talsiem, kur viņu atbruņoja un atsavināja
dokumentus. Pēc tam Jekelns Kurelim paziņoja, ka viņš tiek nosūtīts uz
Dancigu ģenerāļa Latviešu leģiona ģenerālinspektora Rūdolfa Bangerska rīcībā.
20.novembra vakarā Kurelis ar kuģi devās uz Vāciju.
1951.gadā viņš izceļoja uz ASV, kur dzīvoja Čikāgā,
Ilinoisas štatā. Kurelis mira
1954.gada 5.decembrī.
Informācija citās enciklopēdijās:
Latviešu konversācijas vārdnīca. 18971.-18973.
Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918-1940. 278.lpp.
Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. 363.lpp.
Latvju
enciklopēdija.
1107.-1108.
Literatūra:
Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri:
Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 279.lpp.
Rīga © 2001. Uģis Šulcs
Ievietots: 08.05.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu
Pēdējie labojumi un papildinājumi: 17.05.2002.