Čakste, Konstantīns (26.07.1901.-21.02.1945.)
-
tiesībnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks II Pasaules kara
laikā, Latvijas
Centrālās Padomes priekšsēdētājs
__________________________________________________________________________________
Konstantīns Čakste dzimis 1901.gada 26.jūlijā Bulduros Jāņa Čakstes un Justīnes Čakstes ģimenē. Čakste sākotnējo izglītību uzsāka Jelgavas ģimnāzijā, ko turpināja bēgļu gaitu laikā Kazaņas 3.ģimnāzijā. Pēc atgriešanās Latvijā viņš 1920.gada pavasarī pabeidza Rīgas 2.ģimnāziju.
Čakste 1920. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Latvijas Universitāti viņš beidza 1925.gadā. Pēc tam Čakste papildinājās Parīzes universitātes juridiskā fakultātē (1932.gadā) un Briselē (1936./37.gadā). 1928.gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Universitātes jaunāko asistentu. 1931.gadā pēc habilitācijas darba Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs aizstāvēšanas Čakste kļuva par Latvijas Universitātes privātdocentu civiltiesību katedrā, bet 1934.gadā - par docentu.Kopš 1935.gada viņš bija arī docents tirdzniecības tiesībās. 1937.gadā viņš kļuva par vecāko docentu (1938.gadā šo amata nosaukumu mainīja uz ārkārtējo profesoru) un lasīja tirdzniecības un civiltiesību kursu tautsaimniekiem. Čakste bija arī Institut International dÉtude at de Documentation en matiére de Concurrence Commerciale loceklis. Viņš publicējās periodiskos izdevumos (galvenokārt žurnālos Jurists un Tieslietu Ministrijas Vēstnesis) par dzīvokļu tiesībām, paju sabiedrībām un citām tēmām. Čakste rediģēja arī Latvijas Universitātes akadēmiskās sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrības Aequitas izdoto rakstu krājumu, bija biedrības valdes priekšsēdētāja biedrs. Laikā no 1938. līdz 1940.gadam ieņēma žurnāla Jurists atbildīgā redaktora amatu. Kopš 1943.gada viņš bija arī Tautsaimniecības vārdnīcas redakcijas līdzstrādnieks.
Kopš vācu okupācijas sākuma Čakste stājās sakaros ar dažādām nacionālās pretestības grupām, kas iestājās par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas atjaunošanu, balstoties uz 1922.gada Satversmi. 1943.gada 13.augustā Latvijas Centrālās Padomes dibināšanas sēdē viņu ievēlēja par LCP priekšsēdētāju. Čakste darbojās LCP Juridiskajā komisijā un ir rediģējis LCP programmu, kā arī piedalījies LCP nelegālā izdevuma Jaunā Latvija izdošanā. Čakste nodibināja un uzturēja sakarus ar Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī ar igauņu un lietuviešu nacionālās pretestības kustībām.
1944.gada 29.aprīlī Gestapo (Geheime Staatspolizei) Čaksti arestēja. Tika arestēti arī citi LCP locekļi. Apcietināto LCP darbinieku lietu Gestapo izmeklēja līdz 1944.gada 1.septembrim, kad K.Čaksti, Brūno Kalniņu un Ludvigu Sēju no Rīgas centrālcietuma pārveda uz Salaspils koncentrācijas nometni. 10.septembrī no Salaspils ar tvaikoni Celebes viņus pārveda uz Dancigu un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē. Čakste mira 1945.gada 21.februārī ceļā no Štuthofas nometnes uz Lauenburgas koncentrācijas nometni, apglabāts Polijas pilsētā Genšā, vēlāk pārabbedīts Kašupskas Grenšā Nāves marša upuru kapsētā (apbedījums Z-V-23).
Konstantīna Čakstes bibliogrāfija:
Čakste K. Mūsu tiesiskās apziņas regress un viņas pacelšana. Studentu anketes apskats. Jurists. 1928.,1.
Čakste K. Tiesības uz vārdu un likums par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos. Jurists. 1928., 2.
Čakste, K. Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs. Rīga, 1932. 75 lpp.
Čakste K. Nama sadalīšana dzīvokļos. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1933., 6/8, 9/10.
Čakste K. Nejaušība un nepārvarama vara Latvijas civillikumos. Jurists. 1937., 71/72.
Čakste K. 1937.g. 22.dec. Likums par akciju un paju sabiedrībām. Jurists. 1938., 85/86.
Čakste K. Civīllikums. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1938., 2.
Čakste K. Blanko Vekseļa ieguvēja tiesiskais stāvoklis. Jurists. 1939., 91/92.
Čakste K. Motorizēto satiksmes līdzekļu īpašnieka atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Latvijas Universitātes akadēmiskās sabiedrisko zinātņu biedrības Aequitas rakstu krājums. 1939.
Informācija citās enciklopēdijās:
Latvju enciklopēdija. 1.sējums, 416.lpp.
Literatūra:
Andersons, E., Siliņš, L. Latvijas Centrālā Padome LCP. Latviešu nacionālā pretestības kustība 1943-1945. Upsala: LCP, 1994. 45.-46., 377.-411.lpp.
Lapiņš, L. Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļas absolventu dzīves un darba gaitas (1919-1944). Rīga: Senatora Augusta Lēbera fonds, 1999. 81.lpp.
Rīga © 2001. Uģis Šulcs
Ievietots: 08.05.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu
Pēdējie labojumi un papildinājumi: 06.11.2001.