Livonijas archīvi radās sakarā ar bīskapiju, domkapitulu, ordeņa, klosteŗu un pilsētu dibināšanu 13 g.s. To saturs sākumā bij attiecīgiem adresātiem pāvestu, ķeizaru, dāņu karaļu un šejienes valdnieku izsniegtās privilēģijas vai pavēles un viņu starpā noslēgtie līgumi, politiskā korespondence un, beidzot, pārvaldes aktis, piem.: reģistri un protokoli, sanāksmju recesi, zemes īpašumu un gruntsgabalu, ienākumu, parādu un izdevumu saraksti, vaku grāmatas u.t.t. Turpmākos g.s., pēc 14 g.s., a-u skaits palielinājās, izceļoties jaunām pārvaldes vienībām un pilsētām un nostiprinoties bruņniecībai. Ari dažām samērā mazām baznīcas, pārvaldes un saimniecības vienībām radās īpaši a-i, piem., dažām pilīm, baznīcām; lēņa un domēņu muižām, ģildēm un brālībām u.c. No L-as viduslaiku a-iem maz pāri palicis. Zināmā pilnīgumā pastāv tikai vēl viens vienīgs a. (Tallinas pilsētas a.).Lielākā a-u daļa ir pavisam zudusi. Citi ir l.t. bojā gājuši, piem., sadedzināti (Rīgas viduslaiku a.). Citu a-u sastāvdaļas vai atliekas jeb aizvestas uz ārzemēm, pie kam uzglabāti gandrīz tikai dokumenti, bet pārvaldes aktu pavisam vai l.t. trūkst. - 1. Visvecākais a. bij Rīgas bīskapu (un virsbīskapu) resp. domkapitula a. Tā visvērtīgāko daļu, apm. 233 pergamenta dokumentus kopš 1209, domkungi, strīda dēļ ar ordeni, ap 1438 aizveda uz Lībeku un deponēja turienes domkapitulā. Tur Rīgas kapitula pilnvarotie to revidēja un aprakstīja 1528. Bet 1563 koadjūtoram Kristapam (sk.) izdevās sagrābt to savās rokās. Kristapu saņēma Polijas karaļa gūstā, bet atsvabinot 1567 vai 1569 spieda izdot šos dokumentus (toreiz 245) karalim. Kopš tā laika tie atradās Krakovas valsts a-ā, kur 28.11.1569, 1613 (vēl 222 dokumenti) un 1682 sastādīja to sarakstus. Krakovas archīvu 1765 pārveda uz Varšavu, bet 31 dokuments no Rīgas kapitula a-a palika Čartorisku bibliotēkā Krakovā. Kad krievi 1794 iekaŗoja Varšavu, viņi aizveda Polijas valsts a-u uz Krieviju un sadalīja Rīgas kapitula dokumentus starp Pēterburgas un Maskavas a-iem un senāta bibliotēku. Tur tos atrada R.Hausmans un H.Hildebrands un l.t. izmantoja. Beidzot 1925 oktobrī, uz 1920 Rīgas miera līguma pamata, krievi izdeva Polijai 123 kapitula dokumentus no Pēterburgas, bet par pārējiem, kas atradās Maskavā, pagaidām nav ziņu. Viss virsbīskapijas archīvs, kas bij radies kopš 1438, ir bez pēdām gājis bojā. Vērtīgās reģistrātūras sadega 1556 koadjūtoru kaŗā Koknesē. Visas domēņu pārvaldes aktis un vaku grāmatas ari ir pazudušas, izņemot kādu paviršu izvilkumu no t.s. lībju gala zemes grāmatas (no koadjūtora Kristapa laikiem) un dažas piezīmes Grēfentāla chronikā (sk. historiografija). - 2. Otrs pēc vecuma a-s bij Zobenbrāļu ordeņa a-s Rīgā un tā turpinājums - Livonijas ordeņa (sk.) a-s, ko 15 g.s. pārveda uz Cēsīm. No turienes G.Ketlers, 1561 kļuvis par Kurzemes hercogu, pārveda ordeņa a-u uz Jelgavu. Kad šis a-s pirmoreiz postīts, nav zināms, bet no reģistrātūras ir uzglabājušies tikai sējumi kopš 1524 (resp. 1512). Jelgavas hercogu a-ā, sakarā ar ordeņa likvidāciju, ietilpa ari daži mazi ordeņa piļu a-i, piem., bij. Kuldīgas komturejas a. Kad Gustavs Adolfs 1621 ieņēma Kurzemi, viņš lika aizvest visu hercogu a-u uz Stokholmu, kur ordeņa a. atrodas vēl tagad. Tur barons R. f. Tolls un K.Širrens 1859 un 1860 uzgāja to it kā pat jaunu. Širrens to izpētīja un sastādīja plašu satura sarakstu. Visumā jāatzīst, ka no ordeņa a-a, par spīti tagad vēl šķietamam dokumentu un aktu daudzumam, Stokholmā uzglabājušās tikai samērā niecīgas atliekas no kādreizējās bagātības. - 3. Trešais a., Rīgas rātes a., sākas ar 1220 g. dokumentu un bij visplašākais no visiem L-as pilsētu a-iem: Bet pēc 1674 ugunsgrēka no viduslaiku dokumentiem tur tagad palikušas tikai pergamenta privilēģijas, apm. 250 dokumenti krievu valodā kopš 1229, kāds reģistra izvilkums no 14 g.s. un, beidzot, vairāki parādu, zemes īpašumu, gruntsgabalu, izdevumu saraksti u. tml. pārvaldes aktis kopš 13 g.s. beigām; galvenais a-a saturs sadedzis. Politiskās aktis vairumā ir tikai kopš 1555. Galvenā materiālu masa sākas tikai vēl ar zviedŗu laikiem 1621. No Rīgas ģilžu un brālību a-iem minēsim Lielās un Sv. Jāņa ģildes, Melngalvju (1413) un vairāku amatu viduslaiku a-us. No pārējo virsbīskapijas pilsētiņu (Koknese, Limbaži) viduslaiku a-iem nav nekas uzglabājies, tāpat no ordeņa pilsētiņām Vidzemē (Cēsis, Valmiera). - 4. Par Rīgas virsbīskapijas bruņniecības a-a likteni līdz 1656 nav nekādu ziņu. Tā saturs sākās laikam ar 1397 dokumentiem. Bet katrā ziņā tā kodols bij 7 privilēģijas no 1449-1549. A-a reorganizācija sākās 1668. Kopš 1920 a-s ir Valsts a-a sastāvdaļa. - 5. Kurzemes bīskapijas a-s Piltenē mums ir kļuvis zināms tikai sabrukuma stāvoklī. Kurzemes un Sāmsalas bīskaps Jānis Minchhauzens (sk.), 1560 pārdevis savas tiesības Dānijas karalim, devās uz Vāciju un ņēma līdzi daļu no Kurzemes bīskapijas a-a dokumentiem, kas 1584 atradās pie viņa atraitnes Fērdenas pilsētā. Daži citi a-a dokumenti, no 15 g.s., nokļuvuši Kopenhagenā (laikam līdz ar pašu bīskapu Minchhauzenu, kuŗš ceļoja caur Dāniju). No Piltenē atlikušiem dokumentiem bīskapijas pārvaldnieks Jānis Bērs (bīskapijai pēc Magnus nāves pārejot Dānijas karaļa varā) lika sastādīt kopiāriju ar norakstiem 1422-1549; šis kopiārijs tagad atrodas Kopenhagenas a-ā, bet cits, mazāk pilnīgs kopiārija eksemplārs palika Bēru Popes muižas a-ā. - No bīskapa domēņu pārvaldes aktīm uzglabājies vēl kāds 1583 vaku grāmatas noraksts (Karaļaučos). Kurzemes domkapitula a-a saturs Aizputē pēc mūsu ziņām sākas tikai ar 1556 aktīm. Tas turpinājās t.s. Piltenes apgabala jeb Piltenes bruņniecības a-ā līdz 1817. Bez tam aktis par 1570-1612 ir uzglabājušās Kurzemes hercogu a-ā. Bīskapijas vai ordeņa bruņniecības korporācijas Kurzemē nebij, un tādēļ ari nav tāda a-a. Aizputes pilsētiņas a-s satur aktis kopš 16 g.s. Kurzemes ordeņa pilsētu a-i ir Kuldīgas a-s (kopš 1361) un Ventspils a-s (kopš 1569), bet Jelgavas a. ir daudz jaunāks. - 6. Tērbatas bīskapijas, pilsētas un bruņniecības a-us krievi 1558 (kā liecina Fr.Mēnijs 1636) aizveduši uz Maskavu, kur gandrīz viss bez pēdām gājis bojā. Uzglabājušies vienīgi: Tērbatas rātes protokolu sējums, 1547-55, un no bīskapu a-a: vairāki dokumentu noraksti 16 g.s. Ūksenšērnas kodekā un daži citi 1534 papīri (tagad Stokholmā). Valkas miestiņa viduslaiku a-s nav uzglabājies. Pērnavas ordeņa pilsētas samērā bagātais a-s sākās tikai ar 1451. - 7. Tallinas bīskapijas a-s, ieskaitot bīskapa muižu zemes un vaku grāmatas, 1560 nokļuva Magnus rokās, kas bij ieguvis tiesības uz šo bīskapiju. Pēc Fr.Mēnija liecības, Magnus sūtīja šo a-u uz Sāmsalu, no kurienes Dānijas karalis to nav pieprasījis kopā ar Sāmsalas bīskapijas aktīm, un tādēļ no tā ari gandrīz nekas nav uzglabājies. Kādu 14 g.s. bīskapa muižas vaku grāmatu Tallinā 16 g.s. izlietoja makulātūrā. - 8. Tallinas pilsētas a-s nav piedzīvojis katastrofu, tāpēc ir tagad visbagātākais no visiem viduslaiku L-as a-iem, satur privilēģijas un ļoti lielu citu dokumentu daudzumu kopš 1248, kā ari plašu korespondenci kopš 13 g.s., pilsētu sanāksmju recesus kopš 1404, landtāgu recesus kopš 1454, rātes protokolus kopš 1526, beidzot visādas pilsētas gruntsgabalu, finanču, pārvaldes, tiesas, ģilžu un amatu grāmatas, baznīcu, skolu un hospitāļu pārvaldes aktis, iedz. sarakstus, u.t.t. Ar tādu satura bagātību šis a-s apgaismo nevien pašas pilsētas apstākļus, bet ari visas L-as un Hanzas vēsturi. No parējām ordeņa pilsētām Igaunijā Narvas pilsētas a-s satur dokumentus kopš 13 g.s. beigām, bet aktis kopš 1581. Vilandes pilsētas a. sākas ar kādu 1481 privilēģiju. - 9. Harijas un Virijas bruņniecības a-s bij visvecākais no visiem bruņniecību a-iem un saturēja dokumentus laikam jau kopš 1252. T.s. “sarkanā grāmata” no 1547 satur privilēģiju u.c. dokumentu norakstus kopš Valdemāra un Erika lēņa tiesībām (sk. latvju tiesību vēsture, 22209.lp.). A-s tagad ietilpst Igaunijas valsts a-ā. - 10. Sāmsalas-Vīkas bīskapijas a. ir ar aktīm (ne dokumentiem) visbagātākais, kas uzglabājies no L-as garīgiem a-iem. Tas kopā ar pašu bīskapiju 1560 pārgāja Magnus rokās, no kuŗa viņa brālis, Dānijas karalis, to būs pieprasījis un piešķīris valsts a-am Kopenhagenā. Tikai bīskapa ierēdņu algu saraksts, desmitās tiesas saraksts un 2 vaku grāmatas par 1511-1563 nezināmā kārtā ir nokļuvušas Stokholmā. Bet Sāmsalas a-a kodols ir 11 milzīgi, 16 g.s. sastādīti, vislielākā formāta reģistrātūras sējumi ar dokumentu norakstiem kopš 13 un 14 g.s., garīgo beneficiju sarakstu un polītisko korespondenci līdz 1559. Šī archīvāliskā manta skaidri liecina, ko L-as vēsture ir zaudējusi ar visu pārējo bīskapiju reģistrātūru bojāeju. Sāmsalas-Vīkas bruņniecības a. (vēlāk Kuresārē), cik zināms, sākas ar 1524 privilēģiju. Bīskapijas vienīgā vairāk ievērojamā pilsētiņa bij Hapsala. Tās a-s sākas ar 1580. Bet Vecās Pērnavas pilsētas a-s ir iznicināts. - 11. No L-as klosteŗu a-iem, cik zināms, it nekas nav uzglabājies, izņemot dažas pergamenta lapas ar 14 g.s. norakstiem no Rīgas dominikāņu kopiārija un Rīgas cisterciešu mūķeņu klosteŗa dokumentus kopš 1255 kādā 1585 jezuītu sastādītā norakstu grāmatā (jo jezuīti bij pārņēmuši minēto klosteri): - 12. Viduslaiku lēņa muižu privātie a-i (BriefIaden) L-ā pastāvēja lielā skaitā, bet tikai samērā maza daļa 19 un 20 g.s. ir pārgājusi bruņniecību resp. valsts a-os. Pie visbagātākiem viduslaiku muižu a-iem laikam būs piederējuši: Lielstraupes un Tīzenhauzenu muižu a. Vidzemē, Dundagas un Ēdoles (līdz apm. 1582 domēnes) a. Kurzemē, Fikelas a. Igaunijā u.c. - 16 g.s. L-ā pēc 1561 radās šādi jauni valsts a.: 13. Igaunijas zviedŗu gubernātoru a-s Tallinā, kas satur ari dažus dokumentus no ordeņa laikiem, un kuŗa reģistrātūra sākas kopš 1513. - 14. Kurzemes hercogu archīvs (sk.) Jelgavā, kurā ari bij nokļuvuši ap 140 viduslaiku dokumenti no bij. ordeņa a-a. - Lit.: Minerva-Handbücher, II: Die Archive, 1, 390-396: Estland, 400-404: Lettland (1932); A.Feuereisen, Das baltische Archivwesen. Arbeiten des I. Balt. Hist.-tages in Riga, 249-213 (1908); Tā paša, Ein Notstand des balt. Archivwesens, Arbeiten des II. Balt. Hist.-tages in Reval 1912, 239-278 (1932); E.Seuberlich, Streifzüge durch die Archive der kleinen Iivländ. und estländ. Städte; N.Treumuth und O.Liiv, Polonica im Estländ. Staatl. Zentralarchiv und anderen Archiven Estlands (1931); O.Liiv, Die Archive und deren Benutzung in Estland zur schwed. Zeit. Sitz.-ber, der Gel. Estn. Ges. 126-157 (1929). - 1. R.Hausmann, Mitteilungen a.d. livl. Gesch. 12, 72-121 (1812); A.Bergengrün un Ph.Schwartz, turpat, 17, 407-461; A.Bergengrün, Sitz.-ber. d. Ges. f Gesch. in Riga 6-23 (1898); A.Klodzinski, Collect. ex Arch. colI. hist. Acad. Cracoviae, II 1, 498 u.t, (1923); Пташицкiй, Описанiе актовъ Литовской метрики, 205-215 (1887); M.Per1bach, Mitteilungen 13, 1-23. - 2. C.Schirren, Verzeichnis livl. Gesch.-quellen in schwed. Archiven und Bibliotheken (1861-68); tā paša, Mitteilungen 12, 413-476 (1877); H.Hildebrand, Die Arbeiten für das Livl. Urkundenbuch (1875/76); Th. Schiemann, Regesten verlorener Urkunden des alten livl. Ordensarchivs (1813; 259 resp. 134 regesti no kāda 1696 [ne 1596] saraksta); sal. H.Hildebrand, Sitz.-ber. der Ges, für Gesch., 50-63 (1813); N.Busch, Das Kopialbuch (der Komturei Goldingen) aus dem 14 Jh., Mitteilungen 17, 377-406; A.Bauer, Die Wartgutsteuerliste der Komturei Goldingen; turpat 25, 113-194. - 3. Minerva-Handbuch: Die Archive 1, 401-404 (1932); un tur minētā literātūra par Rīgas pilsētas a-u.; A.Feuereizens, Rīgas pils. vēst. archīvs (Rīga kā Ljas galvaspilsēta, 1932, 677-696); C.Mettig, Das Archiv der Schwarzen Häupter in Riga, Arbeiten des I. Balt. Hist.- tages, 305-314. - 4. H.v. Bruiningk, Das livl. Ritterschaftsarchiv zu Riga, Arbeiten des L.Balt. Hist.-tages, 274-285. - 5. Th.Sehiemann, Das Piltensche Archiv, Mitteilungen 12, 295-308 - Hist. Darstellungen u. archival. Studien, 215-228 (1886). - 6. C.Schirren, Verzeichnis 193, 171.; tā paša, Mitteilungen 12, 455, 465. Hildebrand, Arbeiten, 42-45 (1875/76). C.Stern, Zur Geschichte des Dörptschen Ratsarchivs. Sitz-ber. der Gel. Estn. Ges. 51-53 (1899). - 7. C.Schirren, Verzeichnis 193; P.Johansen, Wakkenbuch der bischöf l. Güter in Wierland um 1330, Beiträge zur Kunde Estlands 13; 144-156 (1928). - 8. G. v. Hansen, Katalog des Revaler Stadtarchivs (1896; otrs izd. O.Greiffenhagen, 1924); Minerva-Handbuch II, 1, 394-395 (1932); Ed.Dieckhoff, Das Narvasche Stadtarchiv. Sitz.-ber, der Gel. Estn. Ges., 96-115 (1928) ; G. v. Freymann, Katalog des Fellinschen Stadtarchivs; tā paša, Urkunden und Aktenstücke aus dem Fellinschen Stadtarchiv 1481-1783 (Jahresbericht der Felliner Literar. Ges. 1912-17, 1918, 401-422); P.Johansen, Das Rechnungsbuch der Kegelschen Kirchenvormünder 1473-1553 (1926). - 9. Hupel, N.N. Miscellaneen, XI, XII, 273 u.t., 285 u.t.; Bunge, Einleitung un die livl. Rechts gesch., 91-93. - 10. C. Schirren, Mitteilungen 12, 466-472; H.Hildebrand, Arbeiten, 83-107 (1875/76); Koerber, Oesel einst und jetzt 28 (1881). 11. L.Arbusow, Sitz.-ber. der Ges. f. Gesch., 127-135 (1910); G.Berkholz, turpat, 163-165 (1881). - 12. H. v. Bruiningk, Das livl. Ritterschaftsarchiv, Arbeiten des I. Balt. Hist.- tages, 274-285 (1908); O.Stavenhagen, Das kurländische Landesarchiv zu Mitau, turpat, 286-300; tā paša, Bericht aus dem Kurländischen Landesarchiv... Jahrbuch f. Genealogie, 303-305 (1909/10); P. v. d. Osten-Sacken, Bericht über das Estländ. Ritterschaftsarchiv, turpat; 306-316. - 13. R.Winkler, Das schwed. Gouvernementsarchiv in Reval, Arbeiten des I. Balt. Hist.-tages, 300-303 (1908). N.Loone, Die Geschichte des Estländischen Generalgouverneursarchivs aus der Schwedischen Zeit. Katalog des Estländ. Generalgouv.-Archivs, Acta Archivii Centralis Estoniae nr.3, 111-193 (1923). - 14. Th.Schiemann, Das herzogliche Archiv zu Mitau, Sitz.-ber. der Kurländ. Ges. 1-22 (1881) = Hist. Darstellungen, 187-214; tā paša, Urkundenmaterial des herzogl. Archivs zur Gesch. des Herzogs Jakob, Mitteilungen 12, 391-412 = Hist. Darstellungen, 171-186; H.Diederichs, Das herzogl. Archiv in Mitau, Sitz.-ber. der. Kurländ. Ges., 39-43 (1896); Герцогскiй архивъ въ Митавђ (1903, T.Šīmana sastādītā a-a kataloga krievu tulkojums).

Latviešu konversācijas vārdnīca. 12.sējums, 23866.-23874.sleja.

Ievietots: 03.12.2002.

HISTORIA.LV