Teoderihs no Turaidas (?-1219.)
-latīņu valodā: Theodericus, Thidericus
- bīskapa
Meinarda līdzgaitnieks
evaņģēlija sludināšanā Livonijā,
cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas
abats [1202.-1211.], Igaunijas bīskaps [1211.-1219.]
____________________________________________________________________________
Vēsturnieki par tā izcelsmi izsaka dažādus viedokļus, pēc vienu
domām tas nācis no Altenkampas klostera Morimundas filiāles (Lejasreina),
kurai vienīgai tai laikā bija kontakti ar ziemeļiem. Tā kā Teoderihs vēlāk
Daugavgrīvas klostera konventu veidoja pēc Morimundas klostera filiāles-
Marienfeldas abatijas Vestfālenē (Benninghoven
1965, 21). Taču pats Teoderihs no tās gan nevarētu būt nācis, jo
Marienfelda dibināta tikai 1185.gadā. Daži pētnieki izsakās par Pfortas
klosteri pie Naumburgas, kā domāja dāņu pētnieki - Johansens P.,
Grentrups T.
Ierašanās laiks Livonijā nav droši zināms, taču pastāv hipotēze, ka Meinards ap 1186. gadu, dodoties uz savu iesvētīšanu par bīskapu, Brēmenē bija saticis mūku Teoderihu. Livonijā pirmoreiz minēts kā sludinātājs Turaidā, kur līvi gribēja viņu ziedot saviem dieviem, taču likteņa zirgs spēra trīs reizes labo kāju. Tāpat sludināja Igaunijā, kur 1191.gada 23.jūnijā, saules aptumsuma dēļ arī tika apdraudēta tā dzīvība - igauņi domāja, ka Teoderihs apēdot sauli. Pēc tam, kad līvi deviņdesmito gadu pirmā pusē sāka atkrist no katoļu ticības, Teoderiham izdodas izbēgt uz Vāciju, kur viņš dodas uz Romu un no pāvesta Celestīna III saņem atļauju organizēt pirmo krusta karu (~1194.-96.) pret Austrumbaltiju. Diemžēl, rakstiskas liecības noVatikāna arhīva par šiem notikumiem līdz šim nav konstatētas. 1199.gadā pirmo reizi ierodoties Livonijā un pakļaujot lībiešus, bīskaps Alberts sūta brāli Teodorihu no Turaidas uz Romu pēc krusta kara bullas pie pāvesta Inocenta III .
1202. gadā piedalās Zobenbrāļu ordeņa dibināšanā, bet 1205.gadā kļūst par jaundibinātā Daugavgrīvas klostera pirmo abatu. 1211.gadā, tūlīt pēc savas atgriešanās no Vācijas, bīskaps Alberts viņu ieceļ par Igaunijas bīskapu (Estiensis episcopus). Savukārt viņa vietā par Daugavgrīvas abatu tiek nozīmēts Bernhards no Lipes. Viņa iesvētīšanā piedalās trīs no Vācijas atbraukušie bīskapi - Fīlips no Raceburgas, Īzo no Verdenas un Helmolds no Pleses, Pādebornas bīskaps. Šķiet, ka tieši tādēļ ir bijusi nepieciešama viņu vizīte, jo citādi Albertam nebija tiesības iesvētīt jaunus bīskapus Livonijā.
1218. gadā kopā ar bīskapu Albertu Šlēzvigā lūdz palīdzību Valdemāram II, un kļūst par tā sabiedroto un padomdevēju Igaunijas iekarošanā. 1219. gadā kopā ar dāņiem dodas karagājienā uz Rēveli, Ziemeļigaunijā 1219.gada jūnija sākumā, kur tiek nogalināts pēkšņā rēveliešu un hariešu uzbrukuma laikā.
Avoti:
Indriķa
hronika. No
latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un
komentāri. Rīga: Zinātne, 1993.
453 lpp. Latīņu un latviešu valodā. >
I
10, IV 6, 7, VI 2-4, VII 3, VIII 2, IV 7, X 1, (2, 3), XI 6, XV 4, 7, XIX 5,
(7), XX 1, (4), XXII 1, XXIII 2, 11.
Literatūra:
Benninghoven, F. Der
Orden der Schwertbrüder. Köln, Granz, 1965. 21 s.
Mugurēvičs, Ē. Komentāri. - Indriķa
hronika. Rīga: Zinātne,
1993. 333.-416. lpp.>342. lpp.
Ievietots: 11.04.05.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu