Sāmsalas bīskapija, ari Sāmsalas - Vīkas b. (episcopatus Osilienis, igauņu Saare-Lääne piiskopkond, 1227/28, resp. 1234-1560), bīskapa Alberta 1227 vai 1228 dibinājums, resp. legata Modenas Viļuma (sk.) 10.9.1234 jaundibinājums, kurā ietilpa daļa no Leales bīskapijas (sk.).S.b. aptvēra tikai S-u, Dagdas, Mona un Vormsas salas un Vīku Igaunijā, bet sakarā ar bij. Leales b-as agrāko lielo apjomu, nemaz neievērojot 1224 Tērbatas bīskapijas (sk.) atdalīšanu, par S. b-u kurijai bij jāmaksā 1300 guldeņu servicija (nodeva, ieceļot jaunu bīskapu) - lielākais visā Livonijā. Katedrale un domkapitula sēdeklis atradās Hāpsalā (Vīkā), bīskapu galvenā pils Kuresārē (Sāmsalā). Cisterciešu ordeņa sieviešu klosteris 1289-1364 bij Lealē. 1238 pēc b-as teritorijas dalīšanas starp bīskapu un Vācu ordeni, pēdējais saņēma 1/4 Vīkas (quarta), 1/2 Leales pils novada un 1/3 nosalām . Tā kā S. b-ā nebij lielāku pilsētu, par zemes kārtām uzskatija tikai domkapitulu un vasaļus. Vasaļu vara pārmērīgi pieauga, un tie kopš 15. g.s. 20-tiem gadiem cīnījās ar bīskapiem vienmēr plašāku privileģiju dēļ. Ap 1453 bīskaps piešķīra Vīkas vasaļiem paplašinātas mantojuma tiesības uz lēņa muižām, bet neizsniedza attiecīgu privileģiju, tādēļ reformacijas laikmetā radās jaunas nesaskaņas. Bīskapa Jāņa IV Kīvela (sk.) laikā bruņniecība politiskā cīņā ar savu zemes kungu 1524 pārgāja luteranismā. Šai ziņā S. bruņniecībai sākumā bij vadošā loma Livonijā. Ar to izskaidrojama ari devīzes Das Wort Gottes bleibt ewig (Dieva vārds pastāv mūžīgi) uzņemšanas ģerbonī. 1524 decembra privileģijā Jānis IV bij spiests apstiprināt saviem vasaļiem žēlastības lēņus un ticības brīvību. Rīgas virsbīskapa koadjutors Brandenburgas Viļums (sk.) 1532 - 36 centās iekarot Vīku, kam tomēr pretojās pārējie Livonijas zemes kungi un kārtas. Pēdējais bīskaps Jānis V Minchhauzens (sk.) cedēja 26.9.1559 līgumā savas tiesības Dānijas karaļa brālim hercogam Magnum (sk.), kas no 1560 ieņēma S. b-u. No tā laika S. b. piederēja Dānijai, kas tomēr 1584 zaudēja Vīku un pēc 1645 Bremsebrū miera līguma atdeva Zviedrijai ari S-u ar pārējām slām. - Lit.: sk. Leales Bīskapija ; K. Schirren, Bischof Johann von Münchhausen (Baltische Monatsschrift, 28, 1881); L. Arbusow, Einführung d. Reformation (1921); H. Laakmann, Zur ältesten Gesch. des Bistums Ösel-Wiek (Liber Saecularis der Gelehrnten Estnischen Gesellschaft (1938, 321 - 328); J. Uluots, Cotze und Sorve und die Quarta des Ordens in Läänema [Sitz.-Ber. d. Gel. Estn. Ges. 1937 (1938, I, 193 - 243)]

Latviešu konversācijas vārdnīca. 19.sējums, 37500.-37502.sleja.

Ievietots: 27.12.2001.

HISTORIA.LV