Rīgas archibīskapija -1253 - 1563, pirms tam 1186 - 1209 saukta par Ikšķiles, vēlāk Livonijas bīskapiju, 1209 - 1253 - par Livonijas jeb Rīgas bīskapiju. Bīskapi: Meinhards (Meinhard, 1186 - 1196. 14.VIII); Bertolds (Berthold, 1196 - 1198. 24.VII), kaujā pie Smilšu kalniem Rīgas vietā lībieša Imauta nogalināts; Alberts fon Bukshēfdens (Albert von Buxhövden, 1199. III (IV?) - 1229. 17.I); Nikolajs fon Nauens (Nikolaus von Nauen ?, 1229 - 53). Archibīskapi: Alberts Zauerbērs (Albert Suerbeer 1245 - 54 Livonijas, Ig. un Prūsijas archibīskaps, Rīgas archibīskaps, apstiprināts 1255. 20.I); Johanness I fon Lūne (Johanness I von Lune, 1273 - 84); Johannes II fon Fechtens (von Vechten, 1285 - 94); Johannes III, Šverīnas grāfs (von Schwerin, 1294 - 1300), miris Romā; Izarnus Takons (Isarnus Takkon, 1300. 19.XII - 1302. 11.IV), pēc tam Lundas archibīskaps, miris kā Salerno archibīskaps 1310. 18.IX; Frīdrichs fon Pernšteins (Friedrich von Pernstein, 1304. 21.III - 1341), miris Aviņonā; Engelberts fon Dolens (von Dolen, 1341. 18.X - 1347. 9.IX), miris Aviņonā; Bromholds fon Finfhauzens (Bromhold von Fünfhausen, Vyffhusen, 1348. 17.III- 1369.28.XII), miris Romā; Zīgfrīds Blombergs (Siegfried Blomberg, 1370. 11.II - 1374. 30.VI). miris Aviņonā; Johannes IV fon Zintens (von Sinten, Zinten, 1374. 23.X - 1393. 24.IX), miris 1397. IX kā Aleksandrijas patriarchs; Johannes V fon Vallenrods (von Wallenrodt, 1393. 27.IX - 1418. 30.V), miris 1419. 28.V kā Litichas bīskaps; Johannes VI Ambundi (Ambundi, 1418. 11.VII - 1424. 16.VI); Hennings Šarpenbergs (Henning Scharpenberg , 1424. 13.X - 1448. 5.IV); Silvestrs Stodevešers (Silvester Stodewescher, 1448. 9.X - 1479. 12.VII); Stefans Grūbe (Stephan Grube, 1480. 12.III - 1483. 20.XII); Michaels Hildebrands (Michael Hildebrand, 1484. 4.VI - 1509. 6.II); Jaspers Linde (Jasper, Casparus, Linde, 1509. 18.II - 1524. 29.VI); Johannes VII Blankenfelds (Blankenfeld, 1524. 29.VI - 1527. 9.IX), miris Torkemādā, Spānijā; Tomass Šēnings (Thomas Schöning, 1528. 6.II -1539. 11.VIII); Vilhelms, Brandenburgas markgrāfs (Wilhelm, Markgraf von Brandenburg, 1539. VIII - 1563. 4.II). R.a. pārvaldīja archibīskaps kopā ar domkapitulu, no XV g.s. arī kopā ar a. padomi . No XIV g.s. archibīskapa rezidence bija Raunas pils (no apm. 1420 - galv. rezidence), Limbažu un Kokneses pils. Tieši R.a. visagrāk izveidojās latv. un lībiešu zemn. dzimtbuves institūts (dzimtbuves ties. no 1494). Livonijas ordeņa īpašumi ar Gaujas koridoru sadalīja R.a. Lībiešu galā (r.) un Latgaļu galā (a.). R.a. postīja ilgie kaŗi ar Livonijas ordeni par virskundzību Livonijā. R.a.1561 iekļāva Pārdaugavas hercogistē. R.a. platība bija apm. 2071 km².