Bertolds (? 1198)
- avotos: Bertoldus (latīņu); Bertolt (vidusaugšvācu );
- literatūrā: Berthold (angļu); Berthold, Bertold (vācu); Бертольд (krievu); Bertold (igauņu);
- katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps Livonijā [1196
1198]
_____________________________________________________________________________________________
Cēlies no feodāļu kalpotājiem (ministeriāļiem) ar uzvārdu Šulte (Schulte), kas dzīvojuši Ziemeļvācijā, Štades pilsētas tuvumā (Elbas lejtece, tagadējā Lejassaksija). Līdz 1195.gadam Bertolds bija abats cisterciešu Lokumas (Luccaburg) klosterī, kas atradās apmēram 40 kilometrus uz rietumiem no Hanoveras. Pēc Lībekas Arnolda un Alberika ziņām, Bertolds par misionāru Livonijā bija it kā darbojās jau bīskapa Meinarda laikā. Romas kūrijai Bertolds bija pazīstams kā cisterciešu ordeņa darbinieks, par to liecina kaut vai tas, ka viņam 1188.gadā bija uzdots izšķirt Brēmenes arhibīskapa strīdus ar kanoniķiem. Jau būdams Ikšķiles bīskaps, viņš 1197.gadā Heizedē (netālu no Hanoveras) iesvētīja kādu jaunu baznīcu.
Bertoldu par bīskapu 1196./97. gada ziemā iesvētīja Brēmenes arhibīskaps Hartvigs II, un nākamajā vasarā Bertolds ieradās Livonijā, lai noskaidrotu situāciju Ikšķilē. Lībieši jauno bīskapu uzņēma naidīgi, un viņam nācās slepus kopā ar tirgotājiem atgriezties Vācijā. Viņš sūdzējās Brēmenes arhibīskapam par lībiešu atkrišanu no ticības, un vienojās nākamgad nosūtīt uz Livoniju karaspēku - ar pāvesta ziņu bija izsludināta grēku atlaišana visiem krustnešiem. Drošas ziņas par šiem notikumiem sniedz vienīgi Livonijas Indriķa (Heinriha) hronika, kamēr pāvesta Celestīna III šai jautājumā veiktā dokumentācija prasa papildus pētījumus.
Nākamajā vasarā ieradies Livonijā ar karaspēku, Bertolds dodas lejup gar Daugavu uz Mārtiņsalas pili (Holme, Holmia). Pilī bija sapulcējušies kareivīgi noskaņotie Salas novada lībieši (Dole un Salaspils), pēc īsām pārunām viņa priekšlikumi tiek noraidīti, un krustneši spiesti atgriezties Rīgā. Drīz šeit ierodas apvienotais lībiešu karaspēks, un, lai iegūtu laiku papildspēku sagaidīšanai, uzsāk miera sarunas ar krustnešiem. Abas puses noslēdza pamieru uz 3 dienām, taču tā laikā tiek nogalināti vairāki krustneši. Pamieru pārtrauca un karaspēki pie Rīgas Senākalna (mons Antiquus, mons Rige) sagatavojās cīņai. Straujais bruņinieku uzbrukums piespieda lībiešus atkāpties kauju nemaz neuzsākot, taču bīskapu zirgs ienes bēgošajā pūlī. Tur, diviem pieturot, viņu ar šķēpu no mugurpuses nodūra lībietis Imauts (Ymaut).
Atskaņu hronika un, tās ietekmē, arī daži vēlākie rakstu avoti Bertoldu nepamatoti dēvē par Rīgas dibinātāju. Bertolds tika apglabāts Ikšķiles baznīcas altāra telpā, kādā no trim 1927. un 1972. gada izrakumos atsegtajām mūra kapličām. 14.gs. beigās viņu pārapbedīja Rīgas Doma baznīcā, Svētā Krusta altāra priekšā.
Informācija citās enciklopēdijās:
Latviešu konversācijas vārdnīca. 2.sējums, 2233. sleja.
Latvijas padomju enciklopēdija. 1.sējums, 760. lpp.
Avoti:
Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā.Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. R.: Zinātne, 1993. 453 lpp. Latīņu un latviešu valodā. > 52.-57., 87., 344.-347., 365. lpp.
Atskaņu hronika. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. R.: Zinātne, 1998. 389 lpp. Vidusaugšvācu un latviešu valodā. > 52.- 53., 308.- 309. lpp.
Arnoldi chronica Slavorum ex recensione J.M.Lapenbergii. - Monumenta Germaniae historica. Scriptores rerum Germanicarum in usum scholarum separatim editi.(Nachdruck der Ausgabe von Hannoverae 1868). Hannover, 1978. 295 S.> S. 214- 215.
Chronica Albrici monachi Trium Fontium. Ed. P.Scheffer- Boichorst. Monumenta Germaniae historica. T. XXIII. Hannoverae, 1874. Nachdruck 1963. S. 631 - 950.> S. 872.
Graudonis, J. Senā Ikšķiles baznīca un 1972. gadā tajā veiktie izrakumi. Grām: Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. R., 1973. 39.- 42.lpp. > 41.lpp.
Literatūra:
Mugurēvičs, Ē. Komentāri. Grāmatā: Indriķa hronika. Rīga: Zinātne, 1993. 333. -416. lpp.> 344.-47., 365.lpp.
Mugurēvičs, Ē. Priekšvārds. Komentāri. Grāmatā: Atskaņu hronika. Rīga: Zinātne, 1998. 303.- 357. lpp.> 9., 12., 32, 35., 36., 308., 309. lpp.
Bruiningk H. Messe und kanonisches Stundengebet nach dem Brauche der Rigaschen Kirche im späteren Mittelalter. Mitteilung aus dem Gebiet der geschichte Liv-, Est- und Kurlands. Bd XIX. R., 1904. S. 22-24.
Feser P.L. Bischof Berthold von Livland (1196-1198). Freiburger Geschichtsblätter 1963/64, Bd. 52. Freiburg, 1964. S. 101-128.
Hucker U. Der Zisterzienserabt Bertold, Bishof von Livland, und der erste Livlandkreuzzug. Studien über die Anfänge der Mission in Livland. Hrsg. von M.Hellmann. Sigmaringen, 1989. S. 39-64.
Kluger H. Ykescola (Üxküll/ Ikšķile). Series episcaporum ecclesiae catholicae occidentalis, V. Germania, t. II. Achiepiscopatus Hammaburgensis sive Bremensis. Stuttgart, 1984.S. 89.
Kušķis, J. Vēstures veidotāji. Meinards, Bertolds, Alberts - vienas ķēdes posmi. Tēvijas sargs 1998., Nr. 17 (112). 7. lpp.
Rīga © 2001. Gints Skutāns, mag.hist.
Ievietots: 30.03.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu