Meinards (Meinardus), ap 1125-96, pirmais lībju bīskaps, bija svētnieks augustīniešu koŗkungu Zēgebergas konventā Holšteinā (canonicus regularis ordinis beati Augustini), kur dzīvojis sv. Vīcelīna, slavu apustuļa, kaimiņu Neiminsteres klosteŗa bij. prāvesta un pirmā Oldeburgas bīskapa (1154) misijas tradicijās. Lībekas tirgotāju kuģos un pavadonībā, kā viņu svētnieks un laikam ari gadījuma rakstvedis, M. pēc 1163 ieradās Daugavgrīvā. Dažus gadus priekš 1184 M. ar Polockas lielkunga atļauju sāka sprediķot Daugavgrīvas lībjiem katoļu ticību, apmetās Ikšķilē, kur cēla baznīcu un ar Visbijas dzirkaļu palīdzību ap1185 ari pili, bet 1187 otru pili Mārtiņa salā. 1186 Brēmenes virsbīskaps Hartvigs II (1184-1207) viņu iecēla par lībju bīskapu ar sēdekli Ikšķilē (episcopatus Ixcolanensis) un iesvētīja viņu Brēmenes baznīcā, bet 1.10.1188 pāvests Klēments III to apstiprināja. Desmito tiesu jaunkristītiem laikam būs uzlicis tikai viņa pēcnācējs. M-am bij palīgi (sk. Turaidas Teodorichs) un lieli naudas līdzekļi (sk. latvju baznīcas vēsture, 11.sēj., 21530.lp., latvju vēsture, 11.sēj., 22276.lp.). Pie Ikšķiles baznīcas vismaz no 1193, ar pāvesta Celestīna III atļauju, pastāvēja sv. Augustīna ordeņa konvents, turpmākais domkapituls (conventus fratrum). M. mira Ikšķilē, laikam 14.8., un turpat apbedīts. Laikam 14 g.s. beigās, varbūt virsbīskapa Sintenas Jāņa IV (sk.) laikā, M-a relikvijas pārveda uz Rīgas Doma baznīcu, kur tam cēla kapa pieminekli pēc 1370 mirušā pāvesta Urbāna V kapa parauga. Pirmā rakstu liecība par M-u viduslaiku latīņu literatūrā ir Neiminsteres prāvesta 1195-96 sacerētā Epistola Sidonis: Ecce vinea Domini Saboath nunc per Meinhardum episcopum in Liflandiam transplantata crescit - Avoti: Lībekas Arnolda Chronicon Slavorum, V, 30 (ap 1210); Indriķa chronika, I (ap 1227; sk. ari historiografija). - Lit.: L.Arbusow sen., Livlands Geistlichkeit, IX, 115; XVI,138, 253 (1902); B.Schmeidler, Neues Archiv, 40, 339-416 (1915); L.Arbusow, (L.U. raksti, XVI, 127-129, 1927); tā paša, Eesti biograafiline leksikon, III (1928); H.Loeffler, Die Grabsteine, Gramäler und Epitaphien in den Kirchen Altlivlands (Abhandlungen des Herder-Instituts und der Herder-Gesellschaft, III, 2, 41-57 (1929); P.Campe, Ein neuaufgefundenes Fragment (L.U. raksti, architektūras fakultātes serija, I5, 306-326, 1932); P,Kampe, Salaspils un Ikšķiles senie celtniecības pieminekļi (Rokas grāmata ekskursiju vadītājiem, 48-60, 1934).
Latviešu konversācijas vārdnīca. 13.sējums, 26366.-26367.lpp.
Ievietots: 06.01.2003.