LIVONIJAS ORDENIS - katoliska vācu bruņinieku org-ja Ljā un Igaunijā 1237-1562. L.o. mērķis bija iekarot Baltiju un pakļaut to katoļu baznīcas un vācu feodāļu kundzībai (sk.Vācu feodāļu agresija Baltijā). L.o. izveidojās pēc zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā (1236) kā Vācu ordeņa filiāle, kas ilgu laiku bija cieši saistīta ar savu centru Prūsijā. XV gs. pēc iekšējām politiskajām cīņām pašā L.o-ī starp “reiniešiem” (aizstāvēja ciešus sakarus ar centru) un “vestfāliešiem” (aizstāvēja pastāvīgu politiku) uzvarēja “vestfālieši”, un L.o. kļuva gandrīz pastāvīgs. Tas sagrāba savās rokās ⅔ visas Baltijas (apm. 67 000 km²). L.o. priekšgalā atradās mestrs (rezidence Rīgā vai Cēsīs), bet ordenim piederošos lauku novadus pārvaldīja komturi un fogti, kuri ik gadus atskaitījās L.o-a pavēlnieku sanāksmē- kapitulā. Līdz XVI gs. L.o-ī skaitījās apm. 400-500 pilntiesīgu loc. (brāļu bruņinieku), bet XVI gs. vidū vairs tikai 120-150. Bez tiem L. o-ī bija arī daudz garīdznieku un t.s. pusbrāļu (amatnieku un kalpotāju). Ieskaitot arī vasaļus, viss L.o-a karaspēks XV gs. bija apm. 4000 vīru liels. No XIV gs. beigām kara gadījumā L.o. arvien vairāk līga algotņus, t.s. landsknehtus.

L.o. bija nozīmīgākais vācu feodāļu un katoļu baznīcas militārais spēks Baltijā. Balstoties uz savu militāro pārsvaru, L.o. ilgstošās cīņās ieguva arī politisko hegemoniju Livonijā. Pēc Grīnvaldes kaujas (1410), kas satricināja L.o-a polit. Stāvokli, Rīgas arhibīskapi, būdami ordeņa polit. Konkurenti, noorganizēja landtāgu, lai neitralizētu L.o-a polit. Centienus. L.o-a ārējo politiku XIV gs. un XV gs.1.pusē noteica daudzie kari ar Lietuvu, bet no XV gs.2.puses - ar Krievzemi; pēc dažiem militāriem panākumiem 1503 L.o. Tomēr bija spiests pieņemt Krievu valsts diktētu miera līgumu. Reformācija Baltijā (XVI gs. 20. un 30.gados) vēl vairāk vājināja L.o-a polit. autoritāti, jo luterticībā pārgājušie vasaļi tikai gaidīja izdevību, lai atbrīvotos no sava katoliskā kunga- L.o-a. Livonijas kara laikā, pēc sakāves Ērģemes kaujā (pie Lugažiem 1560. 2. VIII), L.o. pilnīgi sabruka un 1562. 5.III tika likvidēts. Kopā ar L. o-a brāļiem luterticībā pārgāja pēdējais mestrs Gothards Ketlers un kļuva par Kurzemes hercogistes pirmo hercogu.

Lit. Donnert E., Der livländische Ordensritterstaat und Ruβland, Berlin, 1963.