Livonijas ordeņa valsts
13.gs.-1561
Livonijas lielākā valsts, kas pēc Ziemeļigaunijas iegūšanas (14.gs. vidū Vācu ordenis to nopirka no Dānijas un tālāk pārdeva Livonijas ordenim) sasniedza ap 67 tk km2.
Ordeņa zemju ģeopolitiskais stāvoklis bija ļoti izdevīgs, jo ietvēra nozīmīgākos tirdzniecības ceļus. Bez tam ordeņa zemes ģeogrāfiski bija izvietotas tā, ka tās otru lielāko Livonijas valsti - Rīgas arhibīskapiju sašķēla divās daļās, bet Kurzemes bīskapijas zemes - 3 daļās. Ordeņa valsts augstākā amatpersona bija ordeņa mestrs, karaspēku pārzināja zemes maršals jeb ordeņa maršals Ordeņa valsts lauku novadi bija iedalīti komturijās un fogtijās, ko pārvaldīja komturi un fogti, kas ik gadu atskaitījās ordeņa pavēlnieku sanāksmē - kapitulā. 14. gs. bija ap 30 - 40 komturiju un fogtiju, bet 16. gs. 1. pusē to skaits bija sarucis līdz 9 komturijām un 11 fogtijām. Livonijas ordeņa valsts beidza pastāvēt Livonijas kara sākumposmā (1558 - 1561).
1998 © KlišānsValdis , Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture. Rīga: Sabiedrība Tilde, 1998.
Tildes DatorenciklopēdijA Latvijas vēsturE . Šeit varat skatīt informāciju par enciklopēdijas autoriem, kompaktdiska pilnas versijas saturu un tā iegādes iespējām.
Ievietots: 11.02.2001.