Kurzemes bīskapija
13.-16.gs.
Mazākā Livonijas baznīcas valsts Latvijas teritorijā (ap 4500 km²). Tās teritoriju Livonijas ordeņa zemes sašķēla 3 daļās. Administratīvi Kurzemes bīskapija bija iedalīta 8 iecirkņos (vācu Amt). Augstākā valsts amatpersona bija bīskaps ar rezidenci Piltenē. Bīskapa valsts laicīgās lietas pārzināja un tiesu sprieda bīskapa iecelts fogts jeb soģis (vācu Stiftssvogt). Kurzemes bīskapiju, tāpat kā Rīgas arhibīskapiju, valsts galva pārvaldīja kopā ar domkapitulu, taču Kurzemē tas bija uz pusi mazāks - 6 domkungi (sēdeklis Aizputes pilī).
No 1290 Kurzemes bīskapijas domkapitulu veidoja tikai no Livonijas ordeņa garīdzniekiem. Arī par bīskapiem tika iecelti galvenokārt Livonijas ordeņa brāļi. 14.gs. bīskapija politiski bija kļuvusi pilnīgi atkarīga no Livonijas ordeņa.
1559.g. Kurzemes bīskaps bīskapiju pārdeva Dānijas hercogam Magnusam, bet no 1585 (ar nosaukumu Piltenes apgabals) tā kļuva par Polijas valdījumu ( par 30 tūkst. dālderu Dānija atteicās no savām tiesībām).
1998 © KlišānsValdis , Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture. Rīga: Sabiedrība Tilde, 1998.
Tildes DatorenciklopēdijA Latvijas vēsturE . Šeit varat skatīt informāciju par enciklopēdijas autoriem, kompaktdiska pilnas versijas saturu un tā iegādes iespējām.
Ievietots: 11.02.2001.