Hermans Bukhōfdens, pirmais Tērbatas bīskaps, Rīgas bīskapa Alberta (sk.) brālis, sākumā benediktiešu klosteŗa abats Brēmenē. Pēc Igaunijas pirmā bīskapa Teodoricha nāves 1219, Alberts H-u iecēla par Igaunijas bīskapu. Tā kā Dānijas karalim Valdemāram bij cits kandidāts, viņš lika šķēršļus H-a iebraukšanai Livonijā. Strīdū iejaucās zobenbrāļu ordenis, un 1224 H. tika atzīts par Igaunijas bīskapu. Sākumā H. saucās par Leales bīskapu, dzīvoja Ottepää, kur cēla pili un dalīja lēņus, iecēla mācītājus amatā, noteica igauņiem desmito tiesu (sk.) un paņēma 24 zemnieku mājas kapitula uzturēšanai, kas radīja nemieru turienes iedzīvotājos. Ļaunākas kļuva arī attiecības ar ordeni. 1225 H. bij Rīgā, 1226 aizbrauca uz ārzemēm, kur bij Trīras (Trier) bīskapa palīgs. 1234-35 H. dabūja pāvesta atļauju saukties par Tērbatas bīskapu. 1240 viņš piedalījās kara gājienā pret krieviem, 1243 ar Rīgas un Sāmsalas bīskapiem kā arī ordeni noslēdza līgumu pret krieviem un dāņiem. Miris starp 1248-54.

Latviešu konversācijas vārdnīca. 6.sējums, 11762.-11763. sleja. Autors A.Švābe (?).

Ievietots: 24.10.2001. 

HISTORIA.LV