AUTĪNES SACELŠANĀS (1212) - pirmie Ljas vēstures avotos (Latviešu Indriķa hronikā, XVI, 3 - 6) pieminētie zemnieku nemieri pret feodālo ekspluatāciju. Sakarā ar vācu agresiju Baltijā šķiru pretrunas sevišķi saasinājās. Nemieru tiešais cēlonis bija varmācības, ko Cēsu zobenbrāļi bija nodarījuši Autīnes (pie Cēsīm) latgaļu zemniekiem, atņemot tiem tīrumus un bišu kokus. Latgaļu zemnieki cīņai apvienojās ar kaimiņos dzīvojošiem lībiešu zemniekiem (pievienojās arī daži latgaļu un lībiešu feodāļi). Zemn. nemieri izvērtās par tautas atbrīvošanās kustību pret svešzemju iebrucējiem. A. s. sākās 1212 rudenī pēc labības pļaujas. Nemieru kustības centrs bija lībiešu pils Satezele (Siguldā). Pret Satezeli vērsās viss Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa karaspēks. Sevišķi varonīgi cīnījās lībieši. Pārspēks tomēr salauza nemiernieku pretestību. Lībiešiem par sodu uzlika kontribūciju un palielināja nodevas. Lai nomierinātu latgaļu zemn., viņiem atdeva bišu kokus, bet zemi ne. Latgaļu zemn. tīrumi bija nākamās Cēsu pulsmuižas pamats.
Lit. Zeids T., Feodālisms Livonijā, R., 1951.
T.Zeids
Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1.sējums, 143.lpp.
Ievietots: 26.05.2003.