Anno (12./13.gs.) 

- latīņu valodā: Anno

- lībiešu vecākais Turaidas novadā. Dzīvojis katoļu misijas Baltijā sākuma gados (12./13.gs.mijā).
_______________________________________________________________________________

 

Nav tieši zināms, kur atradušies Anno īpašumi un Indriķa hronikā minētais Anno ciems (villa Annonis), taču, domājams, tie atradušies Gaujas labajā krastā. Anno ciems un īpašumi tiek identificēti ar vēlāko Sējas muižu (agrāk Ennisile, Ennenberga) un Gavēņu pilskalnu (pie kādreizējām Enneskalnu mājām; Krimuldas pag.) tagadējā Rīgas rajonā. Par labu pieņēmumam, ka Anno īpašumi atradušies Gaujas labajā krastā, varētu runāt Indriķa hronikā (XI:5) minētais lietuviešu iebrukuma Turaidas novadā (1207.g.decembrī) apraksts. Hronika min lietuviešu pārcelšanos pār Gauju un karadarbību Gaujas labajā krastā. Šīs karadarbības sakarā arī minēts Anno ciems. Taču šī epizode nesniedz neapgāžamu pierādījumu, jo netiek minēta lietuviešu veiktā Gaujas šķērsošana atpakaļceļā. Tātad, varētu arī pastāvēt iespēja ka minētajā epizodē aprakstītā Anno ciema postīšana varētu notikt pēc lietuviešu pārcelšanās pār Gauju, t.i., upes kreisajā krastā. 

Pirmās ziņas par Anno attiecināmas uz 12.gadsimta beigām, kad viņš brīdināja Ikšķiles bīskapu Meinardu (Meinhardu; amatā 1186. – 1196.g.) par līvu sazvērestību. Proti, bīskaps Meinards bija plānojis pamest Livoniju, savukārt, līvi bija ieplānojuši bīskapu ceļā nogalināt. Anno, acīmredzot, būdams Meinardam labvēlīgi noskaņota persona, bīskapu brīdināja un ieteica atgriezties Ikšķilē, kas tolaik bija bīskapa rezidence. Šī epizode, kas attiecināma uz 12.gadsimta 90.gadiem, liek dažiem vēsturniekiem pieņemt, ka Anno bija pirmais Turaidas novadā kristītais līvs. Izvirzīta arī versija, ka kristoties viņš ieguvis Johannesa (Johana; Anno) vārdu. 

Anno minēts arī starp līvu vecākajiem, kas 1200.gadā bija ieradušies uz dzīrēm pie bīskapa Alberta. Šo dzīru laikā Anno, Kaupo un citi līvu vecākie tika sagūstīti un par savu atbrīvošanu spiesti garantēt mieru, dodot 30 dižciltīgu zēnu kā ķīlniekus. 

Turpmāk  Anno vēstures avotos vairs netiek minēts. Vienīgi aprakstot lietuviešu iebrukumu Turaidas novadā 1207.gada decembrī, tiek minēts Anno ciems. Diemžēl nav zināms vai Anno šajā laikā vēl bija dzīvs vai arī ciems nosaukts jau miruša kunga vārdā.

Avoti:

Indriķa hronika. Tulk.: Feldhūns, Ā.; Priekšv. Un koment. Mugurēvičs, Ē. Rīga: Zinātne, 1993.

Anno saistībā ar bīskapu Meinardu – I:11;

Anno dzīrēs pie bīskapa Alberta – IV:4;

Anno ciems – XI:5.

Literatūra:

Mugurēvičs, Ē. Komentāri. Grām: Indriķa hronika. Rīga: Zinātne, 1993. 343.lpp. (49.piezīme pie I nodaļas), 371.lpp. (27.piezīme pie XI nodaļas).

 

Rīga © 2001. Andris Zeļenkovs, Latvijas Kara muzeja speciālists

Ievietots: 19.04.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu

HISTORIA.LV