zemgaļi (senkr Зимђгола, lat. Semigalli) - baltu cilts; feod. laikā tautība, kas attīstītā feod. laikā ieplūda latv. un liet. tautībā. X etniskās robežas laika gaitā mainījušās, taču visu laiku [zemgaļi] dzīvojušas Lielupes baseinā (izņemot Augšzemes daļu, kur ir Mēmeles pietekas). 1.gs.-7.gs. sāk. [zemgaļi] savus mirušos apbedīja kolektīvajos kapu uzkalniņos, ko nožogoja ar akmeņu apļiem. 1.gt. 1.pusē vairāk apdzīvota bija R-Zemgale. No 7.gs. [zemgaļi] mirušos apbedīja līdzenos skeletkapos. [Zemgaļu] kultūra īpaši uzplauka 5.-9.gs. un ietekmēja visu apkārtējo cilšu mater. kultūru. Šā perioda [zemgaļu] līdzenie skeletkapi pētīti Dobeles un Bauskas raj., kā arī Mūsas baseinā Lietuvā. Apbedīšanas veids [zemgaļiem] līdzīgs sēļiem un latgaļiem, atšķirīgas ir apbedījumu piedevas - kaklariņķi, rotadatas, aproces, kapļi, īleni, sirpjveida naži un raukņi (sieviešu apbedījumos), uzmavas, šaurasmesn cirvji (7.gs.), kalti, uzmavas šķēpi, kaujas naži, izkaptis, šķiltavakmeņi (vīriešu apbedījumos). [Zemgaļu] apdzīvotās terit DR daļā 10.-12.gs ienāca kurši (Kuršēnu ugunskapi), bet Daugavas kreisajā krastā apmetās lībieši; pakāpeniski tie šajos novados ieguva pārsvaru. Pilskalnu nocietināšana, senpilsētu izveidošanās un sudrablietu depozīti liecina par iedz. mantisko un šķirisko noslāņošanos. No 25 Zemgales pilskalniem (LPSR terit.) 9 bijuši apdzīvoti vēl 10.-13.gs. Izrakumi izdarīti Tērvetes, Mežotnes, Daugmales pilskalnā un to senpilsētās, Kamārdes pilskalnā, Lietuvas daļā Žvelgaiša pilskalnā. Arheol. atradumi raksturo tālaika [zemgaļu] saimn., celtn., milit. tehniku un kultūru. 10.-13.gs. [zemgaļiem] bijuši tirdzn. sakari ar Baltijas tautībām, Austrumu zemēm, Krievzemi un R-Eiropu. 13.gs. [zemgaļi] ilgāk par citām Ljas tautībām pretojās vācu feodāļu agresijai Baltijā (sk. arī Saules kauja, Viesturs, Nameisis); pēc tās liela daļa [zemgaļu] izceļoja uz Lietuvu. Latv. lit. valodas pamatā ir vidus dialekts, it īpaši Jelgavas apkaimes zemgaliskās izloksnes. L. Атгазис М. Вопросы этнической истории земгалов. - Krāj. Из древнейшей истории балтскихнародов. Р., 1980.
Latvijas padomju enciklopēdija. 101 sējums, 592.lpp.
Ievietots 27.11.2002.