Tallinas bīskapija, Rēveles b. (episcopatus), pareizāk diëceze, 1219-1561, kas *[dibināta] 1219 vasarā, kad Dānijas karalis Valdemārs II (sk.) bij ieņēmis Lindanisas pili. T.b. sākumā sastāvēja no 2 b-ām: T. un Virijas (ep. Vironiensis), kuras formali pastāvēja līdz 1272. Tā kā 1227-38 Zobenbrāļu ordenis bij ieņēmis Z. Igauniju, tad viņa pēcnācēja Dānija 1238 prasīja b-as jaundibināšanu. No dāņu laikiem T. bīskapi formali bija Lundas (sk.) virsbīskapu sufragani, pat ari pēc tam, kad 1346 Vācu ordeņa virsmestrs nopirka Z. Igauniju līdz ar patronata tiesībām uz T.b. Jau 1428 un 1437 T. bīskaps piedalījās Rīgas provinces koncilos, it kā būtu Rīgas virsbīskapa sufragans. T. bīskapa diëceze aptvēra visu Z. Igauniju (Hariju, Viriju, Alutagusi), bet T. bīskapam nebija ar zemes kunga tiesībām pārvaldāmas teritorijas (sk. bīskapija). Bīskapa un viņa domkapitula īpašums bija tikai t.s. bīskapu sēta T. domkalnā un dažas muižas (Borkholm, Fegefeuer), tomēr bīskapus uzskatija par Livonijas zemes kungiem, un viņi piedalījās visos landtāgos u.c. Livonijas kārtu saeimās. B-as katedrāle bij iesvētīta sv. Jaunavai (tit. B. Mariae Virginis). T.b. pārdzīvoja reformaciju, un tur vēl līdz 1558 karam bij 3 klosteri: Mariëndāles, Padises un franciskaņu Rakverē. Pēc bīskapa Morica Vrangela atsacīšanās (1560) hercogs Magnuss (sk.) ap 29.6.1560 ieguva tiesības uz T. b-u un līdz 1578 saucās par tās administratoru, lai gan faktiski tā bij beigusi pastāvēt ar 4.6.1561 Z. Igaunijas padošanos Zviedrijai. - Lit.: R. Hausmann, Das Ringen der Durtschen und Dänen um den Besity Estlands bis 1227 (1870); G. Kästner, Das refundierte Bisthum Reval (1876); G. v. Hansen, Die Kirchen und ehemaligen Klöster Revals (1885); R. Hasselblatt, Die Metropolitanverbindung Revals mit Lund (Mitt. a.d. livl. Gesch., XiV, 1890, 461. un sek. lpp.); L. Arbusow sen., Livlands Geistlichkeit, XVI, 335.-356. lpp.; P. Johansen, Die Estlandliste des Liber Census Daniane (1933).
Latviešu konversācijas vārdnīca. 21. sējums, 42131- 42133. sleja.
Ievietots: 13.11.2001.