Tērbatas bīskapija, apm. 1224-1558. Tā kā gandrīz visi T. b-as archivi gāja bojā 1558 krievu iebrukumā, tad ziņas par to ir ļoti trūcīgas. T.b. aptvēra igauņu centrālos novadus Ugauniju un Sakalu un izveidojās no Leales bīskapijas (sk.). Tās pirmais bīskaps bij Hermanis Bukshēvdens (sk.; līdz 1243), un viņa brālis Rotmars bij pirmais T. b-as domkapitula prāvests. Lai gan jau kopš 1224 Hermanis rezidēja T-ā, tomēr viņš saucās vēl par Leales un tikai pēc 1235 par T. bīskapu. Dažas T. apkārtnes kiligundas Hermanis izlēņoja saviem varenākiem vasaļiem. Pēc 1240 te bija ari domkunga prebendas, bet liela daļa zemju palika bīskapa rokās. 1.12.1225 Vācijas karalis Indriķis VII aplēņoja bīskapu Hermani ar markgrāfa un valsts firsta, pilsētas (Tērbatas) dibināšanas, naudas kalšanas u.c. tiesībām. Lēņa grāmatas oriģinals nav uzglabājies, bet tās vēlākā forma veidota pēc tai pašā dienā bīskapam Albertam izdotās lēņa grāmatas. - T. bīskaps bija savas bīskapijas garīgais un laicīgais valdnieks, kas tikai garīgās lietās bij atkarīgs no Rīgas virsbīskapa. Lai gan pēc kanoniskām tiesībām viņš bij savas b-as suverens kungs, tomēr apm. no 14 g.s. beigām b-ā ieviesās kārtu satversme, kas T. b-ā izveidojās pilnīgāk nekā citur Livonijā. Pirmā kārta bija domkapituls. Tai blakus pamazām attīstījās bruņniecība, kuras politiskie ieroči no 14. g.s. beigām bija bruņniecības padome un mantāgs; pēc tam nāca klāt vēl trešā b-as kārta - T. pilsēta, kas gan tiesiski bija pilnīgi atkarīga no bīskapa, 15. g.s. ieguva zināmu pašvaldību, lai gan ne tik plašu, kāda bij Rīgai. Kopā ar šīm 3 kārtām bīskaps pārvaldīja b-u un noteica tās politiku. Abas pēdējās kārtas, izmantodamas savu militaro vai saimniecisko iespaidu, panāca sev dažādas privileģijas, piem., bruņniecība 15. g.s. vidū ieguva no bīskapa B. Savijerves (sk.) paplašinātas lēņa mantošanas tiesības un dažkārt, sevišķi sākot ar 15. g.s. otro pusi, noslēdza savā starpā politiskas sav-bas (Einigungen), kas nostājās asā opozīcijā pret bīskapiem, ja tie mēģināja atjaunot savas agrākās vieskundzības tiesības (sk. Jānis V Blankenfelds). - Bīskapa augstākais ierēdnis militārās, tiesas un administracijas lietās bija b-as soģis (Stiftsvogt), kas bīskapa prombūtnē, liekas, dažreiz ari rezidēja T. pilī. Administrativi T.b. bij iedalīta vairākās pils tiesās ar pils kungu (Burggraf) priekšgalā; vissvarīgākās bija Vastselīnas (Vastseliina, vāc. Neuhausen) un Kirumpes (Kirumpä) pilis pie krievu robežām. 15. g.s. sakarā ar aizbēgušo zemnieku izdošanu T. b-u bez tam vēl iedalīja 2 arklu tiesnešu apriņķos (Hakenrichterbezirke). - Domkapituls jau agri (13. g.s. pirmā puse) pārvērtās par neregulētu jeb laicīgu kleriķu kapitulu bez domkungu kopdzīves. Tam piederēja plašs un bagāts prebendats. T., Sāmsalas un Tallinas domkapituli bij zināmos savstarpējos sakaros, jo bieži to domkungiem bija prebendas pat visās 3 baznīcās; tikai Rīgas un Kurzemes domkungi nekad nav piedalījušies šai prebendu kumulacijā. Dombaznīca T. pilskalnā (kur ari atradās domkungu nami) bij veltīta sv.Pēterim un Pāvilam. 14. g.s. bīskaps Teodorichs Dāmerovs (sk.) to pārbūvēja, acīm redzot, meistaru Parleru (sk.) Bohemijā celto baznīcu ietekmē. Spriežot pēc drupām, tā bij visplašākā Livonijas dombaznīca (sk. Ari att. 7.sēj., 12407.-12408.). T. pilsētā bij cisterciešu sieviešu un dominikāņu klosteris, bet Kerknā (Kärkna, vāc Falkenau) cisterciešu vīriešu klosteris. Bez 2 katoļu pilsētā bija arī 2 pareizticīgo Novgorodas un Pleskavas krievu tirgotāju baznīcas. - Attiecības ar Pleskavas krieviem ļoti bieži noteica T. b-as ārējo politiku. Jau agri sākās ilgi robežu strīdi ar pleskaviešiem, sevišķi par zvejas tiesībām Peipsi ezera d. daļā un salās. Šie robežu strīdi ari lielā mērā noteica T. b-as ārējo politiku, kas bieži atšķīrās no Livonijas ordeņa vai pārējās Livonijas krievu politikas: no 15 g.s. T. bīskapiem bija atsevišķi miera līgumi ar Pleskavu; dažreiz T. bīskapi veda sarunas ar krieviem tad, kad ordenis ar viņiem atradās kara stāvoklī u.t.t. Tas ari saasināja attiecības starp T. b-u un Livonijas ordeni, kas centās pakļaut b-u savai politiskai ietekmei. Reformācijas laikā T.b. cieta samērā maz. Gan Blankenfelda laikā 1525 svētbilžu grautiņos izpostīja Dom- un pārējās pilsētas (ari krievu) baznīcas, pūlis izdzina mūkus u.t.t., tomēr turpmākie bīskapi kopā ar kapitulu atkal rezidēja Domkalnā un Dombaznīcā turpinājās katoļu dievkalpojumi līdz pat 1558 krievu karam. Krievu karā T.b. kā pirmā no visas Livonijas teritorijām jau 18.7.1558 krita krievu rokās. Pēdējo bīskapu Vēzelas Ērmani (sk.) 23.8. aizveda gūstā uz Maskavu; domkungi aizbēga uz ārzemēm. Šie notikumi izbeidza Tērbatas bīskapijas pastāvēšanu. - Lit.: A.v.Gernet, Verfassungsgeschichte des Bistums Dorpat (1896); L.Arbusow sen., Livlands Geistlichkeit, chronologisch-statistische Übersicht (1914) A. Švābe, Straumes un avoti, II (1940).
Latviešu konversācijas vārdnīca. 21.sējums, 42605.- 42609. sleja. Autors A.Švābe (?).
Ievietots: 24.10.2001.