Sotekle, latgaļu kunga Rūsiņa (sk.) pils, pēdējo reizi minēta pāvesta 1318 citacijas rakstā (Sotekele), bez tam vienreiz Latviešu Indriķa chronikā (XII. 6), kur Rūsiņš kopā ar Autines Varidotu, Beverīnas Tālivaldi un Cēsu bruņinieku Bērtuli 1208 uzstādija gandarijuma prasības igauņiem. 1209 Rūsiņš ar saviem latvjiem atkal minēts kopā ar Autines latvjiem un Cēsu ventiņiem, kas liecina, ka S. varētu atrasties minēto 3 piļu tuvumā. Tomēr no tā, ka Rūsiņš 1209 nepievienojas bīskapa lībiešu un latviešu miera līgumam ar igauņiem, nav jāsecina, ka S. atradusies Gaujas d. krastā, ordeņa tiesā, kā to dara E.Pabsts, meklējot S-i pie Plāņu pag. Stāklītēm, kur, kā jau atzīmējis G.Zīverss, pilskalna nemaz nav. Bez tam minētais citacijas raksts rāda, ka S. atradās Rīgas bīskapijā. Zīvers bij pirmais, kas S-i identificēja ar ar Kvēpēnu pilskalnu Raiskuma pag., kas atrodas Gaujas labā (z.) krastā. Pret šo uzskatu uzstājās H.Lākmans, aizrādot, ka no Rūsiņa atsacīšanās slēgt miera līgumu ar igauņiem jāsecina, ka S. nevarēja atrasties Idumā, resp. Raiskumā. Viņš meklēja bij. Pāvītes, tag. Vecpiebalgas) pag. pilenē pie Lejasburkāniem, bet vēlāk šo minējumu atmeta, atzīmējot, ka S-es vieta joprojām paliekot nenoskaidrota. A.Švābe, pieņemdams G.Zīversa un A.Bīlenšteina uzskatu, atspēkojis ari H.Lākmana iebildumu: 1212 Rūsiņa dalība un nāve lībju brīvības cīņās liecina par viņa ciešo sadarbību ar lībjiem, kas saprotama, ja viņa pils atradusies lībju apdzīvotā Idumā. No otras puses, ja Kvēpēnu pilskalns ir S., bet Cēsu Riekstu kalns - ventiņu un zobenbrāļu pils un Priekuļu Sārumkalns - Autine, kļūst saprotama šo valstiņu politiskā un militārā atkarība no Cēsu bruņiniekiem. Noraidot miera līgumu, Rūsiņš būs sekojis sava kara drauga Cēsu Bērtuļa priekšzīmei. Visticamākais tāpēc paliek uzskats, ka S. atradusies Raiskuma Kvēpēnu pilskalnā. - Lit.: E.Pabst, Livländische Chronik (1867); C.G.Sievers, Beiträge zur Geographie Heinrichs v. Lettland (1877); H.Laakman, Zur geschichte Heinrichs v.L. und seiner Zeit (Beiträge z. Kunde Estl. XVIII, 2, 1933); A.Švābe, Tālava (Sējējs, 1936, 135.-141. un 363.-374.lp.) [1]; H.Laakmann (Baltische Lande, I, 210. lp., 1939).
Latviešu konversācijas vārdnīca. 20.sējums, 39901-39903.sleja.
[1] Konversācijas vārdnīcā kļūdaini norādīts, ka A.Švābes raksts Tālava publicēts žurnālā Burtnieks. Patiesībā tas publicēts žurnālā Sējējs.
Ievietots: 07.03.2002.