Saules kauja 22.9.1236, vislielākā vācu militārā neveiksme Livonijā 13 g.s. Vācu okupacijas vara bij nonākusi grūtos apstākļos: no 1230 krustnešu pulki sāka plūst uz Prūsiju, palīgā Vācu ordenim, bet pašu zemē bij jāved sīvas cīņas ar zemgaļiem, igauņiem, krieviem, leišiem. Ari dāņu karalis Valdemars II pretendēja uz Igauniju un kavēja krustnešu transportus no Lībekas uz Rīgu. Pāvests Grigorijs IX 16.2.1236 uzdeva Modenas Viļumam (sk.) gādāt, lai Brēmenes, Magdeburgas, Pāderbornas un Gotlandes krustneši var netraucēti dotie uz Livoniju, Zemgali, Kurzemi un Igauniju. Krustnešiem, kas šais zemēs vismaz gadu cīnīsies pret pagāniem, pāvests apsolija tās pašas atlaižas, kādas paredzētas Svētās zemes braucējiem. Dižciltīgā Hāzeldorfa (Braunšveigas Hāzelhorsta?) un (Luneburgas?) grāfa Dannenberga vadībā Rīgā sapulcētie krustneši lūdza mestru Folkvinu uzsākt karu ar leišiem jau vasarā. Mestra aicināti palīgā ieradās ari igauņi, latgaļi, lībji un ap 200 Pleskavas krievu. Kristieši iebruka Lietavā (Žemaitijā), kur laupija un dedzināja, lai pēc tam dotos mājup S-es virzienā (kein Soule). Vīni nonāca pie kādas upes (Mūsas?), kur pamanija ienaidniekus. Pēc Vartberges Ērmaņa chronikas kauja notika Mauricija dienā, t.i. 22.9. Leišu sakautie krustneši bēga uz Rīgu caur Zemgali, kur tos vajāja zemgaļi, kas 1219 bij noslēguši sav-bu ar leišiem pret vāciešiem. Šai k-ā krita Folkvins, kādi 50 ordeņa brāļi un krustnešu vadoņi Hāzeldorfs un Dannenbergs. Mājās atgriezās tikai 1/10 no visiem karotājiem. Daži par S.k-as varoni tur leišu kungu Vikintu no Tvirementes pils. Pēc S.k-as sacēlās kurši un nogalināja1234 iecelto pirmo Kursas bīskapu Engelbertu. Kurši bij atkal brīvi līdz 1242. Pēc S.K-as sacēlās ari katolizētā Mežotne. S.k-as sekas bij zobenbrāļu atlieku inkorporācija Vācu ordenī, par ko uz mestra Folkvina lūgumu (1231) jau 1235 interesējās virsmestrs Zalcas Ērmanis. Lai abu ordeņu apvienošanai panāktu pāvesta piekrišanu, virsmestrs no Vīnes ieradās Viterbo, kur zobenbrālis Gerlaks Rufs ziņoja par S.k-as zaudējumiem. Tā kā virsmestra lūgumam pievienojās ari Rīgas, Tērbatas un Sāmsalas bīskapi, Gregorijs IX 12.5.1237 inkorporēja zobenbrāļus Vācu ordenī. Valdemārs II, kas bij pret ordeņu apvienošanos, panāca, ka pāvests uzdeva ordenim atdot dāņiem Rēveli ar 7.6.1238 Stenbī līgumu. Tāpēc ari dāņu laikmets Z.Igaunijā uzskatams par S.k-as netiešām sekām. Par S.k-as vietu izteiktas dažādas domas. Leišu un poļu vēsturnieki, kam pēdējā laikā pievienojušies ari daži latvieši, meklē to Šauļu novadā, turpretim pārējie vēsturnieki aizstāv Vecsaules versiju. Vecā Livonijas atskaņu chronikā minētā S. nav pils, bet gan zeme, uz kuras atrašanās vietu Šauļu novadā norāda Upmales dalīšanas 1254 līgums: ejot augšup no Mēmeles pa Mūsas upi līdz Upītes un Saules zemju robežām. Sauli kā teritoriju saprot ari Vartberges Ērmanis (sk.), kas pēc Atskaņu chronikas ir vecākais S.k-as avots. Tomēr pati S.k. nav notikusi S. zemē, bet tās tuvumā pie kādas upes, varbūt Mūsas. Ari Vartberge raksta: circa terram Sauleorum, ko var tulkot: pie S. zemes. Avoti: Senās Latvijas vēstures avoti, I (A.Švābe), nr.206, 208, 209, 212- 218. - Lit.: J.Bērziņš, Kur notika Saules kauja? (IMM., 1935,I); K.Lejnieks, S.k. varoņi (1936); N.Vīksniņš, Kauja pie S. (Sējējs, 1936, II); R.Ērglis, Zemgales neatkarības vēsture (1936); Z.Ivinskis, Saulės- Šiaulių kautynės 1236 m. ir jų reikšmė (1936); S.Sužiedėlis, Kautynės ties Šiauliais 1236 m. (1936); J. Stakauskas, Lietuva ir vakarų Europa XIII- me amžiuje (1934).
Latviešu konversācijas vārdnīca. 19.sējums, 37792.-37794.sleja.
Ievietots: 27.12.2001.