Atskaņu hronika

- pilns nosaukums literatūrā: Vecākā Livonijas atskaņu (Rīmju) hronika

- vāciski: Livländische Reimchronik

- dzejā sarakstīta hronika par notikumiem Livonijā 13. gadsimtā
________________________________________________________________

Notikumu apraksts aptver laika posmu no 12. gadsimta otrās puses līdz 1290. gadam. Hronika izstrādāta Livonijā 13. gadsimta beigās, lai gan nekādas drošas norādes nav saglabājušās. Dažreiz par hronikas autoru uzrāda Dītlebu Alnpeki, kura vārds ierakstīts Bergmaņa kodeksa beigās. Visticamāk, tomēr, viņš ir bijis saistīts vai nu ar kādreizējo hronikas īpašnieku vai pārrakstītāju. Tāpat tur minētā sarakstīšanas vieta un laiks- Rēveles komtureja 1296.gadā, netiek uzskatīta par autentisku.

Hronikas teksts 12018 dzejas rindu garš, sarakstīts ar atskaņām bagātā dzejas formā. Sastādīta vidusaugšvācu valodas (Mittelhochdeutsch) austrumu dialektā (Ostmitteldeutsch) ietekmi sākumdaļā, līdz 1895.rindai. Tās sastādīšanas galvenais mērķis bija izcelt Zobenbrāļu un Vācu ordeņa lomu Livonijas valstu izveides laikā, 13. gadsimta garumā. Hronikas sarakstīšanas laikā noslēdzas visas Latvijas teritorijas pilnīga iekļaušana Livonijā, 1290.gadā pakļaujot rietumzemgaļus, līdz ar to noslēdzot Livonijas faktisko izveidi (de facto). Tā bija paredzēta lasīšanai Vācu ordeņa Livonijas brāļiem bruņiniekiem, priekšlasījumiem. Līdz 1262./63.gadam notikumu apraksti veidoti juceklīgi, neievērojot hronoloģisko secību, un kā var spriest salīdzinot ar Livonijas pirmhronikas posmu, līdz 1227.gadam, arī dažādi notikumi savstarpēji sajaukti, vairākas faktu kļūdas.

Līdz mūsdienām saglabājušies 3 hronikas noraksti, kaut gan ziņas ir vēl par 3 citiem zudušiem - Toruņas (1418.- 1446.), Cēsu (1523.) un Pērnavas (16.gs.). No tiem tikai Heidelbergas nokraksts satur visu hronikas tekstu, otrs - t.s. Bergmaņa kodekss, bet trešais, Kopenhāgenas noraksts satur tikai 2 fragmentus, kuros aprakstīta dāņu darbība Livonijā. Vecākais no tiem ir Bergmaņa kodekss (Codex Bergmanni, nosaukts Rīgas doma un Sv.Pētera baznīcas mācītāja Liborija Bergmaņa (1754.-1823.) vārdā, kurš to bija pārpircis no Ļvovas. Rokrakstam bija 166 lapaspuses divās ailēs, katrā 30-32 rindas, pavisam trūka 1280 rindu (2561.-3840.). Heidelbergas 15.gadsimta hronikas noraksts glabājas Heidelbergas universitātes Palatīnas bibliotēkā, un no tā ieguvis savu nosaukumu- Codex Palatinus Germ. 367. Rokraksts satur 287 pergamenta lapas, kuru formāts ir 25,5 × 19,5 cm, hronikas teksts izkārtots divās ailēs pa 39-41 rindām katrā.

Dzejas kvalitāte atpaliek no Atskaņu hronikas vēsturiskās vērtības. Autors pamatā izmantojis gan mutvārdu ziņas no vācu ordeņbrāļiem, gan arī Ordeņa un Tērbatas bīskapijas anāļu materiālu. Avots piemin pamatā notikumus, kuros iesaistīti bijuši brāļi bruņinieki, palaižot garām citus svarīgus tā laika notikumus, kas uz viņiem tieši neattiecās. Uzskata, ka no 1279.-1290.gadam autors pats ir daudzu notikumu aculiecinieks. Rakstu avots satur pamatā unikālas ziņas, kas fragmentāri un nevienmērīgi atspoguļojas sinhronajos dokumentos, līdz ar to tā materiāls uzskatāms par nozīmīgu vēstures avotu jautājuma izpētē. Hronikā minēti tikai trīs gadskaitļi: 1143., 1278., 1290., no kuriem pirmais ir saistīts ar Lībekas pilsētas dibināšanas notikumiem, nevis vācu ienākšanu Livonijā.

Noraksti piedzīvojuši 19 izdevumus, kā arī 3 nozīmīgākus fragmentu publicējumus. Pirmoreiz tās tekstu publicējis dāņu vēsturnieks P.F.Zūms 1787.gadā, kaut arī tikai Kopenhāgenas rokraksta fragmentus. 1817.gadā tās plašāku Bergmaņa kodeksa tekstu publicēja Liborijs Bergmanis, bet 1844.gadā vācbaltu vēsturnieks Kārlis Eduards Napjerskis pēc Heidelbergas rokraksta izdeva trūkstošās rindas. Kā kvalitatīvākais valodas ziņa jāmin Tērbatas universitātes profesora Leo Meiera hronikas izdevums (1876.), kurā ir visu variantu analīze, vārdnīca un alfabētiskais rādītājs. Hronika pavisam tulkota 5 valodās- vācu (1817.- 1973.) latviešu (pārstāsts prozā - 1893., dzejā -1936.,1998.), angļu (pārstāsts prozā-1977., 1978.), fragmentāri krievu (1966.) un lietuviešu (1955.) valodās. Pirmo tulkojumu latviešu valodā pārstāstu tekstā veica Matīss Siliņš (1893.), bet 1936.gadā iznāca J.Saivas tulkojums ar J.Klaustiņa piezīmēm. Jaunākais hronikas izdevums latviski ir V.Bisenieka tulkojums, Ē.Mugurēviča un K.Kļaviņa redakcijā (1998.), kura kvalitāti nodrošina paralēlais latviešu un vācu teksts, kartes, alfabētiskais rādītājs, ilustrācijas un fotogrāfijas, komentāros iestrādāti arī vairums līdzšinējo pētījumu atzinumi. Tas uzskatāms par līdz šim vislabāk izstrādāto hronikas izdevumu.

Hronikas materiālu analizējuši Liborijs Bergmanis (1817), K.E.Napierskis (1844), F. Pfeifers, E. Meiers (1848), T. Kallmeiers (1853), K.Širrens (1861) L. Arbuzovs (1938., 1939); Ē. Mugurēvičs, K.Kļaviņš (1998). Hronika būtiski ietekmējusi vēlākās, 14.-16. gadsimta Baltijas vācu historiogrāfiskās aktivitātes.

Rīmju kronika (Ditleba Alnpeķes). Latviski [tulkots no] M.Siliņa. Ar piezīmējumiem, vēsturīgu pārskata karti un fotogrāfifiskiem izskatiem uz pilskalniem. Rīga, 1893. 176. lpp.

Atskaņu chronika. Ditleba Alnpeķes “Rīmju chronika”. R.Klaustiņa ievads un piezīmes, atdzejojis Jēkabs Saiva. Rīga, 1936. XXX, 300 lpp.

Atskaņu hronika. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē.Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1998. 389 lpp. Vidusaugšvācu un latviešu valodā.

Latviešu konversācijas vārdnīca. 36251.-36260.sleja.

Latvju enciklopēdija. 2.sējums, 1533.-1534.lpp.

Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture.

Mugurēvičs, Ē. Priekšvārds. Atskaņu hronika. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē.Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1998. 3.-33.lpp.

Zeids, T. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800.gadam: Mācību līdzeklis vēstures specialitātes studentiem. Rīga: Zvaigzne, 1992. 28.-33.lpp.

Atskaņu hronikas teksts:

vidusaugšvācu valodā un atdzejojums latviešu valodā: Atskaņu hronika. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1998. 389 lpp.

tulkojums krievu valodā - fragmenti.

Rīga © 2001. Gints Skutāns, mag.hist. 

Ievietots: 05.11.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu

HISTORIA.LV