Napjerskis Karls Eduards, 1793-1864, no poļiem cēlies vācu vēsturnieks, dz. Rīgā. 1810-12 studēja teoloģiju Tērbatā, 1814-29 bij mācītājs Jaunpiebalgā, šai laikā laizdams klajā: Ihsa pammahzischna skolmeistereem (1822), Über den Ausdruck Jelgava für Stadt und über alte Iettische Zeugeneide (1827), Stellung der Familien- und Taufnamen im Lettischen (1827). 1829-49 N. bij Vidzemes guberņas skolu direktors Rīgā, 1851-64 Rīgas cenzūras komitejas loceklis. Kā cenzors N. centās apspiest G.Merķeļa (sk.) laikrakstus. 1832 Karaļauču universitāte ievēlēja viņu par Dr. phil. 1827 viņš bij viens no Latv. draugu biedrības (sk.), ari 1834 Rīgas vēstures un senatnes pētītāju b-bas dibinātājiem; 1850-59 šīs b-bas priekšsēdētājs un rediģēja žurnālu Mitteilungen aus der livl. Geschichte. 1823 N. iesniedza Kurzemes literātūras un mākslas b-bai savu rakstu Fortgesetzte Abhandlung von livl. Geschichtsschreibern (iznācis 1824), kuŗas priekšvārds saturēja plašu programmu 4 punktos. - 1. Baltijas rakstnieku biografisko vārdnīcu, ko viņš ari izdeva kopā ar J.F. f.d. Reki (sk.) grāmatā Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland, Estland und Kurland (4 sēj., 1824-32), ar T.Beizes un N-a turpinājumu (1859-60). Līdzīgs literātūras vēstures palīglīdzeklis bij Chronologischer Conspect der lettischen Literatur 1831, latv. bibliografijas rādītājs 1587-1850 ar paša N-a vēlākiem turpinājumiem līdz 1855. Biografisks raksturs ir N-a grāmatai Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland (1843-52). 2. Kopā ar Bungi, Paukeru, Tīlemanu N. uzņēmās otru paredzēto uzdevumu, Livonijas vēstures avotu ediciju Monumenta Livoniae Antiquae (sk.). Kā papildu ediciju N. pēc tam veica Scriptores rerum Livonicarum (sk.), kas saturēja jau agrāk iespiestas chronikas (2 sēj., 1848-53). Tur N-a darbi ir: kommentārs Indriķa chronikai (sk.) pieliktiem senrakstu tekstiem, Atskaņu chronikas pārfrazēšana modernā vācu valodā ar kommentāru, izvilkumi no t.s. virsmestru chronikas (sk.) ar vārdnīcu. B.Rusova chronikas izdevums ar vārdnīcu, kā ari Fr.Mēnija (sk.), D.Fabricija u.c. darbu izdošana. 3. Trešo N-a programmā paredzēto izdevumu, 1809-16 Karaļauču archīvā nokopēto Livonijas senrakstu iespiešanu, N-im neizdevās veikt: viņš paspēja tikai izdot regestus ar J.Broces (sk.) papildinājumiem no citiem, starp citu Rīgas archīviem: Index corporis historico-diplomatici Livoniae, Esthoniae, Curoniae... (2 sēj., 1833 -55), kas satur 3714 regestus 1190 -1621. Šis izdevums nevar apmierināt zinātniskās vajadzības, un to pa daļai atvietoja F.Bunges Livländisches Urkundenbuch. N. līdz 1852 apstrādāja speciālu avotu izdevumu, izlietojot l.t. Rīgas pilsētas archīva krievu dokumentus: Russisch-Livländische Urkunden no 12-14 g.s., ko Pēterburgas archaiografiskā komisija laida klajā 1868. Bez tam N. izdeva: Antonii Possevini Livoniae Commentarius Gregorio XIII papae scriptus 1582 (1852, pēc Vatikāna rokraksta). - Lit.: Beiträge zur Geschichte der Kirchen u. Prediger in Livland, 3, 89-96 (1851); A.Berkholz, Mitteilungen aus der livl. Geschichte, 11, 210-286 (1868); H.Böthführ, Allgemeine Deutsche Biographie, 23, 250-253 (1886).
Latviešu konversācijas vārdnīca. 14.sējums, 28421.-28423.sleja.
Ievietots: 12.03.2003.