Diplomātiskais korpuss. Līdz krievu okupācijai 1940 jūn. Ljai bij 15 sūtniecības šādās galvas pils. (ģeogr. uzskaitījums, sākot no z.): Helsinkos, Tallinā, Stokholmā, Kauņā, Maskavā, Berlīnē, Varšavā, Prāgā, Romā, Kopenhāgenā, Ženēvā, Parīze, Londonā un (ārpus Eiropas) Vašingtonā, Buenos Airesā. 1950 pilnīgi darbojas 3 s-as šādās valstīs. - Lielbritānijā sūtnis Kārlis Zariņš Londonā, 18.5.1940 ar min. kabineta ārkārtējām pilnvarām iecelts par Ljas d-ā dienesta senioru, kāds pēc ranga viņš bij ari agrāk. Bez tam K. Zariņam ir Latvijas ģenerālkonsula patents, uz kuŗa pamata viņam piešķirta ģenerālkonsula eksekvatūra Kanadai, Jaunzēlandei, Austrālijai, D. Afrikai un Īrijai. 6.8.1942 britu Ārlietu M paziņoja visiem Baltijas valstu sūtņiem Londonā: Tā kā šīm valstīm faktiski nav vairs valdību, tad d-ās listes alfabētiskā uzskaitījumā tās vairs neietelp, bet sūtņi (kā ari pārējie s-u d-ā personāla darbinieki) joprojām baudīs d-ās privilēģijas. S-as turpinājušas darbu tāpat, kā līdz minētām pārmaiņām. - Tā kā ASV valdība krievu okupāciju neatzina, tad tā neizdarīja ari nekādas pārmaiņas d-ā listē, un sūtnis Dr. A. Bīlmanis darbojās kā agrāk Pēc viņa nāves (26.7.1948) K. Zariņš uz savu ārkārtējo pilnvaru pamata iecēla par Ljas lietvedi Vašingtonā J. Feldmani, kuŗš tur darbojas kopš 1949 jūn. un d-ā listē atzīmēts ar min. rangu. - Brazilijā pilnvarotais lietvedis ir Dr. P. Oliņš, kurš agrāk rezidēja Buenos Airesā, bet kad Argentīnas valdība tur slēdza Ljas s-u, savu rezidenci pārcēla uz Rio de Žaneiro. Šīs 3 pilnībā darbīgās Ljas d-ās pārstāvniecības ir ari vienīgās, kas var izdot un izdod Ljas pases. - Pārējās valstīs stāvoklis šāds. - Beļģijā par sūtni bij Dr. M. Valters, kuŗš 1940 slēdza s-u, un tās darbība nav vairs atjaunota. Kā ārkārtējo pilnvaru nesēja pārstāvis tur darbojas vicekonsuls H. Rācenis, kas ari sniedz palīdzību Ljas pilsoņiem. - Bulgārijā ar rezidenci Romā bij akreditēts Dr. A. Spekke. Tā kā Bulgārija ir Padomju sav-bas vasāļa valsts, tad Ljas d-ā pārstāvība nav atjaunota un ari nav iespējama. - Čechoslovakijā par sūtni bij M. Nukša, bet Ljas s-a Prāgā bij spiesta izbeigt darbību, Hitleram 15.3.1939 anektējot Čechoslovakiju. - Dānijā līdz 1939 bij akreditēti Stokholmā rezidējošie Ljas sūtņi, bet pēc tam sūtnis Ženēvā J. Feldmanis. Kopenhāgenā s-u vadīja sekretārs V. Gūtmanis, bet pēc viņa nāves N. Ozoliņš. - Francijā par sūtni kopš 1934 bij Dr. O. Grosvalds. 1940 franču valdība slēdza s-u, un namu nodeva krieviem. Tagad Parīzē ar d-ām kvalitātēm darbojas K. Bērends, kuŗš sniedz padomus un atbalstu Ljas pilsoņiem. - Grieķijā ar rezidenci Romā bij akreditēts Dr. A. Spekke. Ljas s-a nav atjaunota. - Holandē ar rezidenci Berlīnē bij akreditēts Dr. E. Krieviņš, bet Holandes valdība atzina Baltijas valstu inkorporāciju un s-u slēdza. Hāgā darbojas Ljas pēdējais (Roterdamā) karjēras ģenerālkonsuls Br. Pavasars. - Igaunijā s-u tika likvidēta, krieviem okupējot Ig. Pēdējais sūtnis V. Šūmanis mira 1948 Šveicē. - Italijā pēdējais sūtnis bij Dr. A. Spekke. Pēc krievu okupācijas s-a slēgta, un tās archīvus Italijas valdība nodeva krievu vēstniecībai Romā. - Lietuvā s-a slēgta, krieviem to okupējot. Pēdējais sūtnis L. Sēja vācu okupācijas laikā bij internēts Štuthofas nometnē un 1945 deportēts uz Krieviju. - Luksenburgā ar rezidenci Briselē bij akreditēts Dr. M. Valters. Pēc kaŗa s-as darbība nav atjaunota. - Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā bij akreditēts sūtnis V. Salnais. Viņa darbību Zviedrijā izbeidza Zviedrijas valdība, bet Norvēģiju okupēja vāci, un tās valdība atstāja savu zemi. - Padomju savienībā kopš 1935 par sūtni bij Fr. Kociņš ar rezidenci Maskavā. 1940 krievi likvidēja s-u, sūtni apcietināja un, jādomā, ka viņš nomocīts kādā spaidu darbu nometnē. - Polijā kopš 1938 par sūtni bij L. Ēķis. Iebrūkot Varšavā 1939 rudenī, vāci slēdza s-u. L. Ēķis emigrēja uz ASV, kur mira. - Portugalē ar rezidenci Parīzē par sūtni bij akreditēts Dr. O. Grosvalds. Pēc krievu okupācijas Portugales valdība turējās pie ieskata, ka Baltijas valstis labprātīgi pievienojušās Krievijai, kāpēc nekavējoties izbeidza šo valstu s-as. Ljas d-ā pārstāvniecība nav atjaunota. - Rumānijā kopš 1939 ar rezidenci Varšavā bij akreditēts L. Ēķis, kuŗš 1939 pārcēla savu rezidenci uz Bukarestu. 1940 s-a slēgta un nav atjaunota. - Somijā pēdējais sūtnis bij J. Tepfers. Baltijas valstu s-as Helsinkos slēgtas 1940, un J. Tepfers tagad dzīvo Zviedrijā. - Spānija. Mūsu sūtnis Dr. O. Grosvalds Francijā nepaguva līdz 1940 iesniegt akreditācijas dokumentus, un s-a nav atjaunota. - Šveice. kopš 1930 ar rezidenci Ženēvā kā Ljas pastāvīgais delegāts pie Tautu sav-bas darbojās J. Feldmanis, kuŗš 1932 tika iecelts ari par sūtni Šveicē. Pēc Šveices līguma ar Krieviju 1946 Ljas s-as darbība tika apturēta, un Šveices valdība pārņēma savā uzraudzībā Ljas valsts mantu. Pēc tam J. Feldmanis darbojās Ženēvā kā latv. oficiozais pārstāvis pie IRO galvenās mītnes, bet 1949 ārkārtējais pilnvaru nesējs šos pienākumus uzdeva A. Skrēberam. - Turcijā ar rezidenci Varšavā par sūtni bij L. Ēķis un par karjēras ģenerālkonsulu Istambulā A. Kacens. Kaŗa laikā sūtniecības darbība izbeigta. Tāds pat stāvoklis Ungarijā, kur par sūtni bij akreditēts L. Ēķis. - Vatikanā kopš 1925 ar rezidenci Rīgā bij akreditēts par sūtni H. Albats. 1941 deportēts uz Krieviju, kur miris. - Vācijā par pēdējo sūtni bij Dr. E. Krieviņš. Pēc Ljas okupācijas 1940 s-a slēgta. - Zviedrijā kopš 1934 par sūtni bij V. Salnais, mir. 1948 Stokholmā. Tā kā Zviedrija atzina Baltijas valstu inkorporāciju, viņa jau 1940 slēdza Ljas s-u un tās mantu nodeva krievu sūtniecībai Stokholmā.
Latvju enciklopēdija. 1.sējums, 494.-496.lpp.
Ievietots: 27.01.2004.