Livonijas ordenis - katoliska un militārpolitiska vācu bruņinieku organizācija Ljā un Igaunijā 1237-1562. Δ izveidojās pēc Zobenbrāļu ord. sagrāves Saules kaujā feodāļu un katoļu bazn. milit. spēks Baltijā, kurš ieguva arī polit. hegemoniju Livonijā. Pēc Grunvaldes kaujas (1410; ↑ Tannenbergas kauja), kas satricināja Δ polit. stāvokli, Rīgas arhibīskapi noorganizēja landtāgu. Δ ārējo politiku 14.gs.-15.gs. 1.p. nosacīja biežie kari ar Lietuvu, bet no 15.gs. 2.p. - ar Krievzemi; pēc dažiem milit. panākumiem Δ 1503 tomēr bija spiests pieņemt Krievijas diktētu miera līgumu. Reformācija Baltijā (16.gs. 20.-30.gados) vēl vairāk vājināja Δ polit. autoritāti, jo luterticībā pārgājušie vasaļi gaidīja izdevību atbrīvoties no katoliskā Δ. Livonijas kara laikā pēc sakāves Ērģemes kaujā (1560. 2. VIII) Δ pilnīgi saira un 1562.5.III tika likvidēts. Kopā ar ord. brāļiem luterticībā pārgāja pēdējais Δ mestrs Gothards Ketlers un kļuva par Kurzemes hercogistes pirmo hercogu.
Latvijas padomju enciklopēdija. 6.sējums, 218., 220.lpp.
Ievietots: 11.06.2002.