Līgums starp Rīgas arhibīskapu Albertu un Livonijas ordeņa mestru par Zemgales novada Upmales sadalīšanu.

[1254.gada aprīlī]
___________________________________________________________________________

 

Alberts, no Dieva žēlastības Igaunijas, Livonijas, Prūsijas un Rīgas baznīcas virsbīskaps, un Vācu mestrs Eberhards, Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, visiem, kam šī grāmata nonāks rokās, sūta sveicienu Jēzus Kristus vārdā.

Darām zināmu visiem, ka miera un labas saskaņas dēļ starp mums un Vācu ordeņa brāļiem, vienojoties ar Rīgas domkapitulu, zemi, kas saucas Upmale, piesaukuši Svētā Gara žēlastību, laimējot, sadalām trīs daļās. Kādi novadi un īpašumi piekrīt virsbīskapam un kādi brāļiem, ar šo grāmatu esam parūpējušies atzīmēt uz mūžīgiem laikiem. Tā tad pirmā Upmales daļa sākas no tās upes, ko sauc par Lielupi, krasta, kas vērsts pret Daugavu, līdz upītei, ko sauc par Mēmeli, un ejot gar šās upītes labo krastu uz augšu līdz Medenes robežām. Otrā daļa atrodas starp Mēmeles kreiso krastu un Lielupes augšdaļu līdz tā sauktam Vēŗa mežam un tad gar abiem Lielupes krastiem uz augšu līdz Upītes un Saules novadu robežām. Šīs abas daļas uz mūžīgiem laikiem piekritīs virsbīskapam un viņa mantiniekiem. Trešā daļa sākas no pieminētā meža gar Lielupi uz leju līdz gaŗas salas galam, ko parasti sauc par Gaŗo salu; šīs daļas lejpus meža ir atdalītas ar Lielupi līdz Plānes novadam, kas arī pieder augšējai daļai, un no šā novada līdz iekoptai kaimiņu zemei; šī daļa piekrīt Vācu ordeņa brāļiem, ar desmito tiesu, baznīcu patronāta tiesībām, mūžīgā valdījumā ar visām tiesībām un laicīgiem labumiem, izņemot tās tiesības, ko var izlietot vienīgi virsbīskaps vai virsdiakons. Dots tā Kunga 1254.gada aprīļa mēnesī, mūsu pontifikāta pirmā gadā. Šī akta liecinieki ir tie, kuŗu zīmogi zemāk piekārti: Holšteinas grāfs Gerhards, bruņinieks Otons no Barmenstedas, franciskāņu ordeņa gardiāns, brālis Alberts, dominikāņu ordeņa priors, brālis Arnolds, Rīgas prāvests Hermanis ar savu domkapitulu un citi jo daudzi klēriķi un laji. Lai tomēr viss šis paliktu neapstrīdamā spēkā, šo grāmatu apstiprinām, piekaŗot mūsu un Vācu mestra Eberharda, kas tai laikā bija Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, zīmogu.
_________________________________________________________________________

No latīņu valodas tulkojis A.Altements.

Avots:

latīņu teksts - Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940., Nr.389, 363-364.lpp.

tulkojums - Altements, A. Zemgales novadu sadalīšana 1254.gadā. Senatne un Māksla. 1936. Nr.2, 165.-168.lpp.

Publicēts arī: Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch. Hrsg. von F.G.Bunge u.a. Bd. I, Reval, 1853. n.265.

Dokumenta atrašanās vieta: pergamenta oriģināls ar septiņiem zīmogiem, kuriem viens nozaudēts - Latvijas Valsts arhīvs [Latvijas vēstures avoti. 2. sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940., Nr.389, 363-364.lpp.]

Dokumenta teksts latīņu valodā

Ievietots: 06.09.2001.

HISTORIA.LV