Altements, A. Zemgales novadu sadalīšana 1254.gadā. Senatne un Māksla.
1936. Nr.2, 165.-168.lpp.
_________________________________________________________________________
Zemgales novadu sadalīšana 1254.gadā. [*]
Līdz mūsu dienām saglabājušies orīģināli dokumenti par politiskiem aktiem, kas aizkaŗ mūsu tautas un zemes vēsturiskos likteņus, it sevišķi senākos laikos, atrodas galvenā kārtā ārzemju archīvos - Vācijā, Polijā, Krievijā, Zviedrijā, Vatikānā u.t.t. Viena šādu dokumentu daļa ir apzināta un izpētīta, taču neatlaidīgi meklējumi arvien atklāj jaunus, agrāk nepazītus materiālus, rodas norādījumi pat par dažu labu veselu krājumu (Stokholmā, ordeņa archīva daļas). Jaunāko laiku vēsturiskā kritika stingrā sijājumā pārvērtē arī agrāk apzinātos dokumentus, konstatējot to skaitā pat viltojumus u.t.t.
Mūsu pašu zemes archīvu krājumos orīģinālu dokumentu par senākiem laikiem atrodas pavisam neliels skaits. Piemēram, ļoti maz mūsu rīcībā ir dokumentu par 13.gadsimteņa nozīmīgiem polītiskiem aktiem - svešo ienācēju kundzības pamata radītājiem līgumiem par mūsu zemes sadalīšanu atsevišķo iebrucēju elementu starpā. Rīgas pilsētas robežu veidotāji dokumenti laimīgā kārtā pilsētas archīvā ir saglabājušies, turpretim par pārējiem mūsu zemes novadiem līdzīgu aktu liecību mūsu rokās tikpat kā nav. Šeit reproducējamais līgums par Zemgales novadu sadalīšanu 1254.gadā ir šās grupas vecākais pie mums uzglabājies dokuments (atskaitot Rīgas robežu dokumentus). Līdz pag. gada septembrim šis, tagad 682 gadus vecais pergaments glabājās Kurzemes provinces mūzejā, Jelgavā, tagad tas atrodas valsts archīvā. Viņa teksts tulkojumā skan šādi:
Alberts, no Dieva žēlastības Igaunijas, Livonijas, Prūsijas un Rīgas baznīcas virsbīskaps, un Vācu mestrs Eberhards, Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, visiem, kam šī grāmata nonāks rokās, sūta sveicienu Jēzus Kristus vārdā.
Darām zināmu visiem, ka miera un labas saskaņas dēļ starp mums un Vācu ordeņa brāļiem, vienojoties ar Rīgas domkapitulu, zemi, kas saucas Upmale, piesaukuši Svētā Gara žēlastību, laimējot, sadalām trīs daļās. Kādi novadi un īpašumi piekrīt virsbīskapam un kādi brāļiem, ar šo grāmatu esam parūpējušies atzīmēt uz mūžīgiem laikiem. Tā tad pirmā Upmales daļa sākas no tās upes, ko sauc par Lielupi, krasta, kas vērsts pret Daugavu, līdz upītei, ko sauc par Mēmeli, un ejot gar šās upītes labo krastu uz augšu līdz Medenes robežām. Otrā daļa atrodas starp Mēmeles kreiso krastu un Lielupes augšdaļu līdz tā sauktam Vēŗa mežam un tad gar abiem Lielupes krastiem uz augšu līdz Upītes un Saules novadu robežām. Šīs abas daļas uz mūžīgiem laikiem piekritīs virsbīskapam un viņa mantiniekiem. Trešā daļa sākas no pieminētā meža gar Lielupi uz leju līdz gaŗas salas galam, ko parasti sauc par Gaŗo salu; šīs daļas lejpus meža ir atdalītas ar Lielupi līdz Plānes novadam, kas arī pieder augšējai daļai, un no šā novada līdz iekoptai kaimiņu zemei; šī daļa piekrīt Vācu ordeņa brāļiem, ar desmito tiesu, baznīcu patronāta tiesībām, mūžīgā valdījumā ar visām tiesībām un laicīgiem labumiem, izņemot tās tiesības, ko var izlietot vienīgi virsbīskaps vai virsdiakons. Dots tā Kunga 1254.gada aprīļa mēnesī, mūsu pontifikāta pirmā gadā. Šī akta liecinieki ir tie, kuŗu zīmogi zemāk piekārti: Holšteinas grāfs Gerhards, bruņinieks Otons no Barmenstedas, franciskāņu ordeņa gardiāns, brālis Alberts, dominikāņu ordeņa priors, brālis Arnolds, Rīgas prāvests Hermanis ar savu domkapitulu un citi jo daudzi klēriķi un laji. Lai tomēr viss šis paliktu neapstrīdamā spēkā, šo grāmatu apstiprinām, piekaŗot mūsu un Vācu mestra Eberharda, kas tai laikā bija Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, zīmogu.
No līgumam piekārtiem zīmogiem līdz mūsu dienām uzglabājušies 5, proti, 1) Rīgas domkapitula, 2) Vācu ordeņa mestra, 3) Rīgas franciskāņu, 4) Rīgas dominikāņu un 5) Daugavgrīvas klosteŗa abata zīmogs.
13. gadsimteņa cīņās par Zemgali augšējā dokumentā aprakstītais akts
sastāda tikai vienu nelielu epizodu, un īsās piezīmēs to nav iespējams novērtēt,
tāpat nav iespējams izšķirt viņā aizkartās topografijas problēmas, par
kuŗām dažādus uzskatus izteikuši Bīlenšteins, Matīss Siliņš un H.Brīnings.
_____________________________________________
[*] Tekstā saglabāta autora lietotā latviešu
valodas pareizrakstība. Labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.
_____________________________________________
Publicēts: Senatne un Māksla. 1936. 2, 165.-168.lpp.
Ievietots: 05.09.2001.