Livonijas atskaņu (rīmju) chronikas. 2. Jaunākā a. ch. sarakstīta lejasvācu val. par notikumiem no 1315-48. Autors bij 3 ordeņa mestru kapellāns Bērtulis Honeke no Osnabrikas. Ch-as oriģināls nav uzglabājies, bet prozā to pārstrādāja - vietām burtiski atkārtojot Honekes tekstu un paturot pat dažas atskaņas - Brēmenes domkapitula sekretārs J.Renners, kas 1556-60 bij L. ordeņa dienestā Ig-ā. Viņš Pērnavā atrada Honekes ch-u un pats sāka rakstīt savu ch-u. Ari tā ilgu laiku bij pazudusi, līdz beidzot to 1870 Brēmenē atrada. Pēc Rennera ch-as K.Hēlbaums izdarīja jaunākās a. ch. teksta rekonstrukciju un to izdeva 1872. Tā sākas ar 1315/17 lielo badu L-ā un ari Eiropā, kam 30 g. vēlāk sekoja mēris. Ch-as galvenais kodols ir ig. sacelšanās Harijā 1343/44, ko ordenis bargi apspieda, un kam bij svarīgas sekas visā L-as vēsturē. Kā acu liecinieks, chronists apraksta šo ig. Dumpi ar dienas grāmatas pilnību. Lai gan jaunākā a. ch. visvairāk raksta par ig., tomēr sniedz ari svarīgus faktus par leišu iebrukumiem Latg. un Rīgas archibīskapijā. Bagāto datu dēļ šī ch. kļuva par vienu no labākiem L-as [Livonijas] vēstures avotiem 14.gs. 1.pusei, ko izmantojuši daudzi vēlāki viduslaiku chronisti. No tās dabūjam zināt, ka latv, ciltīm jāpiedalās visos ordeņa kaŗos vācu vadībā, un ka robežu kaŗi ar Lietuvu un Krieviju nemitas. Kaŗošanas paņēmienus chronists raksturo ar formulu laupīja, slepkavoja, dedzināja, piebilstot, ka krievi - iebrukuši Gaujienā - nogrieza sievietēm krūtis un bāza tās vīriešiem mutē. - Par prozā rakstītām L. ch-ām sk, historiografija. - Lit.: L.Arbuzovs jun., Rīmju chronikas (LKV, 18.sēj., Rīgā 1939); L. Mackensen, Zur deutschen Literaturgeschichte Alt-Livlands (krājumā Baltische Lande, I, Leipzig 1939).
Latvju enciklopēdija. 2.sējums, 1534.-1535.lpp.
Ievietots: 20.11.2002.