Ventas lejteces kuršu līgums ar Romas pāvesta legātu Balduīnu no Alnas.

[1230.gada 28.decembrī]
____________________________________________________________________

 

[..] Kurši solas pieņemt kristibu, caur mūsu rokām atvēledami savas zemes un dodamos ķīlniekus pāvestam. Viņi uzņemas notaļ un stingri tureties pie pāvesta pavēlēm. Mēs atkal, kas no pāvesta esam ieceltipar rīkotajiem, uz Rigas baznicas, Daugavgrīvas abata, visu tirgoņu, Kristus kareivju brāļu, krustnešu un Rigas pilsoņu kopeju lēmumu slēdzam ar viņiem [t.i. kuršiem] līgumu un apstiprinam šo norunu, zinams tad, ja viņi tūlin uzņems priesterus, kādus mēs viņiem apzīmesim un solas apgādat viņus ar visu vajadzigo un visās lietās klausīs, kā tas jau pienākas īsteem kristitiem un jutisies iepriecinati no viņu svētigām pamācibām, aizstāvešot, kā sevi pašus, pret ienaidniekiem, bez kavešanās visi, kā vīreeši, tā sievietes un bērni pieņems kristibu un turesies pie visu citu kristito baznicas ierašām (ritus) Biskaps, kuŗu viņiem iecels pāvests, viņiem jauzņem ar godbijibu un pazemibu, kā tēvs un kungs, kā tas jau pienākas kristitiem ļaudīm. Viņiem uzcītigi jaklausa un jadara viss pa prātam šim savam kungam un biskapam ar pienācigo godbijibu un padevibu. Tādas pašas tiesas, kādas Gotlandes iedzimtie, viņiem mūžigi būs jadod savam biskapam un ikgadus saviem prelatiem, augstakajiem garigo amatu vīriem, nepadodoties nedz Danijas karalim, nedz Zviedrijas. Mēs nodrošinajam viņiem uz mūžigiem laikiem vaļu, kamēr viņi neatkritīs no kristigās ticibas.

Kad nu līgums noslēgts, rakstiski apstiprinats un tā dabujis pastāvošu spēku, viņiem nāksies iet pret paganiem, aizstāvot kristito zemes, kā ari izplatot ticibu. Divu gadu laikā viņiem jastādas priekšā pāvestam un visās leetās jarīkojās tā, kā viņš to gribēs un pavēlēs. Pagaidam viņiem japilda tas, ko mēs vēlam un rakstam priekšā, jaklausa mums un jadara mums pa prātam, neaizkaŗot pāvesta autoritati.

Lai šim rakstam būtu spēks, mēs apstiprinam viņu, pieliekot klāt mūsu, Leales biskapa un citu augšam mineto zieģeļus.[..]
___________________________________________________________

Avots:

- latīņu teksts - Latvijas vēstures avoti. 2. sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1937., Nr.162, 141.-142.lpp.

- tulkojums latviešu valodā - Krodznieks, J. Līgumi ar kuršiem 1230.gadā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1921. Nr.1, 12.-16.lpp.>13.lpp. (skatīt arī A.Švābes tulkojumu)

- tulkojums krievu valodā - Новосельцев А.П., Пашуто В.Т., Черепнин Л.В. Пути развития феодализма (Закавказье, Средняя Азия, Русь, Прибалтика). - Москва: Наука, 1972, ст.303-306.

Publicēts arī: Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch. Hrsg. von F.G.Bunge u.a. Bd. I, Reval, 1853. n.103.

Dokumenta atrašanās vieta: Vatikāna arhīvs, Reg. Vat., vol.15, fol.155-r, ep.185. [Latvijas vēstures avoti. 2. sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1937., 141.lpp.]

Dokumenta tulkojums krievu valodā

Ievietots: 02.08.2002.

HISTORIA.LV