1918

28.-31.01.1918. - notiek Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes 2.sesija.

26.-28.06.1918. - St.Pēterburgā nelegālos apstākļos notiek Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes 3.sesija.

12.07.1918. - Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome tās ārlietu nodaļas priekšsēdētāja Jāņa Goldmaņa un sekretāra Jāņa Seska personā pilnvaro Zigfrīdu Meierovicu pārstāvēt LPNP ārzemēs.

12.08.1918. - Zigfrīds Meierovics ieradas Londonā un sāk pildīt Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes pilnvarotā sakaros ar Lielbritānijas valdību pienākumus.

23.10.1918. - Zigfrīds Meierovics sarunā ar Lielbritānijas ārlietu ministru A.Balfūru saņem mutisku apliecinājumu, ka Lielbritānija atzīst Latviešu Pagaidu Nacionāli Padomi par de facto Latvijas valdību.

30.10.1918. - Zigfrīds Meierovics nosūta Lielbritānijas ārlietu ministram A.Balfūram vēstuli, kurā lūdz sniegt rakstisku deklarāciju par Latvijas neatkarības de facto atzīšanu.

11.11.1918. - Zigfrīds Meierovics saņem Lielbritānijas ārlietu ministra A.Belfūra rakstu ar Latvijas de facto atzīšanas apliecinājumu.

15.11.1918. - sociāldemokrātu sastādītā jaunā Vācijas pagaidu valdība - Tautas pilnvaroto padome -  nolemj iecelt līdzšinējo Vācijas valsts komisāru Baltijas provincēs Augustu Vinnigu par Vācijas ģenerālpilnvaroto Baltijas zemēs.

17.11.1918. - Rīgā Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās notiek Tautas padomes dibināšanas sēde. Sēdē pieņem Tautas padomes politisko platformu, par Tautas padomes priekšsēdētāju ievēl Jāni Čaksti, Kārlim Ulmanim uztic veidot Pagaidu valdību.

18.11.1918. - II Rīgas pilsēta teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) Tautas padomes svinīgā sēdē proklamē Latvijas valsts dibināšanu.

19.11.1918. - Tautas padome apstiprina Kārļa Ulmaņa sastādīto Pagaidu valdību.

25.11.1918. - Kārlis Ulmanis saņem no Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs Augusta Vinniga rakstu, kurāpaziņo, ka vācu valdība ir ar mieru provizoriski atzīt Latvijas Tautas padomi un Pagaidu valdību.

26.11.1918. - Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs Augusts Vinnigs paziņo, ka vācu civilpārvalde nodod zemes pārvaldīšanu Pagaidu valdībai kā augstākajai varai latviešu etnogrāfiskajā teritorijā.

HISTORIA.LV