Venno (?-1209)
- literatūrā arī: Vinno
- avotos: Wenno, Wynno (latīņu), Winne (vidusaugšvācu)
- Pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs
[~1202/04.-1209.]
___________________________________________________________________
Neilgi pēc Zobenbrāļu ordeņa nodibināšanas Rīgā, 1202.gadā, kļuva par tā pirmo mestru. Historiogrāfijā pastāv viedoklis, ka viņa ievēlēšana notikusi ne vēlāk par 1204.gadu (Mugurēvičs 1993, 379). Venno 1208.gadā atradās Cēsīs, un piedalījās no Beverīnas pils atejošo igauņu nesekmīgajā vajāšanā. Viņa laikā ierīkotas pirmās ordeņbrāļu mītnes Latvijā - Rīgā, Siguldā un Cēsīs. Venno līdz ar ordeņa priesteri Johanu 1209.gada vasarā Rīgā nogalināja ordeņbrālis Vikberts no Sēstas (Soest), ar kuru bija radušās hronikās sīkāk nepaskaidrotas domstarpības ordeņa iekšējās disciplīnas jautājumos. Tas notika Rīgas Svētā Jura ordeņa pilī. Pēc tam par Zobenbrāļu ordeņa mestru tika ievēlēts Folkvīns. Mestra Venno vārds parādās Mālpils labietim Manegintam izdotajā lēņu dokumentā, kas sastādīts Siguldā starp 1207. un 1209.gadu (skatīt dokumentu).
Par viņa izcelsmi Vācijā nav atrastas skaidras ziņas, taču personvārds Winne, Wenno 11.- 13. gadsimta Vācijā sastopams galvenokārt Pādebornas bīskapijās (Ziemeļreinā-Vēstfālē). Tāpēc vēsturnieki uzskata, ka mestra dzimtene varētu būt meklējama Hāzungenes klostera apkārtnē. Šeit bijusi kāda tuksnesīga vieta Rorbaha, kuru saista dažkārt ar viņa vārdu (Benninghoven 1965, 421). Taču šis dažkārt lietotais pilnais vārds- Vinno no Rorbahas, ir tikai vēsturnieku pieņēmums.
Avoti:
Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. 453 lpp. Latīņu un latviešu valodā. > 121., 127., 379.- 380. lpp.
Atskaņu hronika. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1998. 389 lpp. Vidusaugšvācu un latviešu valodā.> 54.- 57. lpp. (628., 689. rinda). 309., 310., 313. lpp.
Latvijas vēstures avoti. II. sējums: Senās Latvijas vēstures avoti, I burtnīca. Redaktors A.Švābe. Rīgā: Latvijas Vēstures instituta apgādiens, 1937. XIV, 214 lpp.> 30. lpp (44. dokuments).
Ливонская хроника Германа Вартберга. Перевод Чешихина-Ветринского Е.В. Ст. 85-155 в книге: Сборник статей и материалов по истории Балтийского края. Рига, 1879. Т. 2. > ст 88-89.
Literatūra:
Mugurēvičs, Ē. Komentāri. Grām: Indriķa hronika. Rīga: Zinātne, 1993. 333.-416. lpp.> 379.- 380. lpp.
Mugurēvičs, Ē. Komentāri. Grām: Atskaņu hronika. Rīga: Zinātne, 1998. 303.- 357. lpp.> 309., 310., 313. lpp.
Rīga © 2001. Gints Skutāns, mag.hist.
Ievietots: 13.11.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu