Tālava (lat. Tolowa, Tholowa) - feodāla seno latgaļu valsts 12.-13.gs. Aptvēra daļu tag. Z-Vidzemes un Z-Latgales terit-as. Domājams, Tālavas ekon. un polit. centrs bija Beverīnas pils Trikātā. Tālava bija meslu atkarībā no Novgorodas un Pleskavas, un tās sabiedriski ekon. un polit. iekārta bija līdzīga kr. kņazistu iekārtai. No Krievzemes Tālavā ieviesās kristīgā ticība. 13.gs. vācu feodāļu agresijas laikā, Zobenbrāļu ordeņa vadītājiem izdevās Tālavas valdn. Tālivaldi iesaistīt 1208-12 karā ar Igauniju. Karā Tālava tika stipri izpostīta. 1214 Tālava pakļāvās Rīgas bīskapam Albertam. Tālivalža dēli (Ramēka, Drivinaldis, Varibuls) kļuva par bīskapa Alberta vasaļiem. 1224.g. vācu feodāļi visu Tālavu sadalīja savā starpā un pilnīgi likvidēja latgaļu valsts pārvaldi. Turpmāk 2/3 Tālavas terit. ietilpa Rīgas bīskapijā (no 1255 arhibīskapija), 1/3 Zobenbrāļu (no 1237 Livonijas) ord. zemēs.
Latvijas padomju enciklopēdija. 9.sējums, 484.lpp.
Ievietots: 07.03.2002.