Rusovs, Baltazars (~1542./43.-1602.)

- vāciski: Russow, Rüssow Balthasar

- 16.gs. Livonijas hronikas autors
_______________________________________________________________________________

 

Par Baltazaru Rusovu ziņu saglabājies maz. Viņš dzimis ap 1542./43.gadu Tallinā, Sīmaņa Rusova ģimenē, kurš, sakaņā ar L.Arbuzova juniora domām, ieceļojis no Rusovas Meklenburgā-Šverinā [Latviešu konversācijas vārdnīca]. Savukārt, saskaņā ar T.Zeidu, Rusovs cēlies no Tallinā ieceļojušiem igauņu zemniekiem, kuri iespējams jau vairākas paaudzes iepriekš ieguvuši pilsētas namnieku tiesības [Zeids, T., 1992, 87]

1558.gadā Rusovs beidza Tallinas pilsētas skolu. No 1559. līdz 1562.gadam viņš studēja teoloģiju 1554.gadā Štetīnē dibinātajā Pedagoģijā, bet kursu nepabeidza. 1563.gada 12.martā viņš saņēma uzaicinājumu kļūt par palīgmācītāju Tallinā, kuru viņš pieņēma tā paša gada novembrī. No 1566. līdz 1600.gadam viņš pildīja luterāņu mācītāja amatu Tallinas Sv.Gara baznīcā. Līdztekus mācītāja amatam Rusovs strādāja par skolotāju pilsētas mazturīgo bērnu skolā.

1578.gadā Rostokā iznāca Rusova viduslejasvācu valodā sacerētā Livonijas provinces hronika (Chronica der Prouintz Lyfflandt), kas aptvēra laikposmu no Livonijas dibināšanas līdz 1577.gadam. Pusgada laikā sekoja atkārtots hronikas izdevums.

Ievērojot lielo hronikas popularitāti, 1584.gadā Bartā (Pomerānijā) iznāca jauns paplašināts hronikas izdevums, kurš aptvēra Livonijas vēsturi līdz 1583.gadam.

Rusovs bija zviedru politiskās varas piekritējs, un tādēļ visai asi kritizē Livonijas periodu. Kā pārliecināts protestants viņš ir naidīgs katolicismam un par notikumiem bieži spriež kā morālists un teologs. Savukārt, kā Tallinas namnieku pārstāvis Rusovs asi vēršās pret muižniecību. Pēdējais apstāklis, lika viņam pievērsties arī zemnieku stāvokļa attēlojumam.

Rusova pret muižniecību un ordeni vērstā asā kritika jau viņa laikā izraisīja plašu polemiku (sīkāk par kritiku skatīt šķirkli Rusova Livonijas hronika)

Tomēr pret hroniku vērstā kritika nemazināja tās popularitāti. 1584.gada izdevuma izplatīšanu Igaunijā Rusovs ņēma pats savās rokās, un, neskatoties uz augsto cenu (pusdālderis par vienu eksemplāru) tikai Igaunijā vien tika pārdoti 338 eksemplāri.

Informācija citās enciklopēdijās:

Latviešu konversācijas vārdnīca. 37051.-37058.sleja.

Latvijas padomju enciklopēdija. 8.sējums, 760. lpp.

Literatūra:

Veispals, Ed. Piezīmes. Rusovs, B. Livonijas kronika. Ed.Veispala tulkojums. Rīga: Valters un Rapa, 1926. 209.-214.lpp.

Zeids, T. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800.gadam: Mācību līdzeklis vēstures specialitātes studentiem. Rīga: Zvaigzne, 1992. 87.-89.lpp.

Зутис, Я. Очерки по историографии Латвии. I часть. Прибалтийско-немецкая историография. Рига: Латгосиздат, 1949. ст. 29-35.

 

Rusova hronikas teksts: (tulkojums latviešu valodā - Rusovs, B. Livonijas kronika. Ed.Veispala tulkojums. Rīga: Valters un Rapa, 1926. 214 lpp.)

 

Rīga © 2001. Uģis Šulcs

Ievietots: 31.10.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu

HISTORIA.LV