Rīgas pils - arhitektūras piemineklis Rīgā, bijusī Livonijas [ordeņa] mestra rezidence. ∆ pamati likti 1330. ∆ bija 3 stāvu cietokšņveida celtne (konventa ēkas tips) ar iekšējo pagalmu un 4 torņiem. 15.gs. pilsētnieki ∆ nopostīja. 1495-1515 ∆ tika atjaunota; uzcēla t.s. Svina torni, nopostīto remteru pārsedza ar zvaigžņu un šūnu velvēm, virs vārtiem izveidoja ord. patroneses Sv. Marijas un ord. mestra V.Pletenberga skulpturālus ciļņus, kas ir ievērojami viduslaiku tēln. pieminekļi. Lielākās pārbūves notika 18. un 19.gadsimtā. 1783 uzcēla t.s. jauno korpusu - 3 stāvu ēku gub. iestāžu vajadzībām; 1818 priekšpilī izbūvēja Vidzemes ģenerālgubernatora reprezent. telpas, arī t.s. Balto zāli. Burž. Ljas laikā priekšpils iekštelpās arhit. E.Laubes vadībā pielāgoja valdības reprezent. vajadzībām (1938) un izbūvēja t.s. Sarkano zāli. 1940, 1949 un 1954-55 ∆ tika veikti remontveida restaur. darbi. 1958-62 pēc arhit. L.Liepas projekta daļēji rest. Svina tornis, Baltā un Sarkanā zāle, daļa bojāto erkera ciļņu aizstāti ar jauniem. 1917.9./22.VII-19.VII/1.VIII notika LSD 5.kongr. Tagad Rīgas pilī atrodas Rīgas Pionieru pils, LPSR Vēst. muzejs, LPSR Aizrobežu mākslas muzejs un J.Raiņa Lit. un mākslas vēst. muzejs.
Latvijas padomju enciklopēdija. 8.sējums, 399. lpp.
Ievietots: 14.06.2002.