Namnieki, iedz. kārta (sk.), kas dzīvoja pēc pilsētu tbām, un ko A. Kronvalds pēc vācu Bürger parauga apzīmēja ar jaunvārdu pilsoņi. N-a vārds sastopams jau Rīgas audēju amata statūtos 1625, bet radies daudz agrāk. - Lai vairotu iedz. skaitu, pirmie Rīgas statūti neparedz nekādus ierobežojumus n. tbu iegūšanai. Bet jau Pārstrādātie statūti 13. gs. beigās nosaka: lai kļūtu par Rīgas n-u, jāiemaksā pils. kasē 12 ēras un jāapmetas pils-ā uz pastāvīgu dzīvi. Nacionālā ziņā n-u sastāvs bij diezgan raibs: bez vācu ieceļotājiem Ljas pils-ās (sevišķi Rīgā) n-os iepirkās ari lībji, krievi un samērā lielā skitā latv. cilšu piederīgie. 1211 bīskaps Alberts piešķīra Rīgas n-iem vairākas privilēģijas, atbrīvodams tos no desmitās tiesas un muitas nodokļa, karstas dzelzs pārbaudījuma un tiesas divkaujas. Tomēr svarīgākā n-u priekšrocība bij monopols uz t.s. namnieku pārtiku, t.i. tba pelnīties ar amatniecību, tirdzn. un dzērienu izkroģēšanu. Jau 14. gs. Rīgas rāte atņēma n. pārtiku viesiem, t.i. svešu zemju un pils. tirgotājiem, aizliedzot viņiem tirgoties ar vietējiem patērētājiem, atvērt pārdotavas un vispār pārdot preces mazumā. Ar turpmākiem ierobežojumiem centās galīgi noliegt viesiem tirgoties tieši ar viesiem, bet visas ievedpreces bij jāpārdod Rīgas n-iem, no kuŗiem viņi ari tikai drīkstēja pirkt eksportam domātos ražojumus. Tā visa R. Eiropas tirdzn. ar A. Eiropu un Krieviju tika monopolizēta Rīgas n-u aprindās, kas bij apvienotas Lielā ģildē (sk.). Svešniekiem nebij ari tba iegūt pils-ā namus un līdz ar to kļūt par n-iem. Līdztekus šiem viesu ierobežojumiem rāte pakāpeniski sāka izstumt no tirdzn-as ari savus nevācu n-us, atņemot viņiem izkroģēšanas tbas un atļaujot turēt tikai sīku preču (krāmu) bodes. - Lai izvairītos no latv. konkurences ari amatniecībā, amatus pārvērta par slēgtām cunftēm, pie kam dažos arodos nemaz neuzņēma nevācu mācekļus un zeļļus, bet citos tikai ierobežotā skaitā. Ar to centās proletārizēt pils. nevācu iedz., nospiežot viņus nekvalificētu melnstrādnieku stāvoklī (sk. ari brālības). Šīs polītikas rezultātā visus latv. amatus, kas saskaņā ar 1652 Rīgas policijas noteikumiem bij uzņemti Mazā ģildē, 17. gs. beigās no turienes izslēdza. 18. gs. sākumā krievu laikos jau pilnīgi pārtrauca latv. iepirkšanos Rīgas n-os. Tomēr vācu mēģinājums atņemt dzimtiem latv. n-iem ari viņu namus u.c. īpašumus cieta neveiksmi, jo mastu šķirotāji (sk. Šteinhauers) pārsūdzēja rātes lēmumus Krievijas senātā, kas 1748 piešķīra viņiem n-u tbas. Pēc tam 1785 Rīgā ieveda Krievijas pils. pašvaldību likumu, kas deva iespēju ari nevācu amatniekiem iekļūt Mazā ģildē. Baltijas provinču likumu 2. daļa (1845) atšķiŗ pilsētniekus no n-iem. Lai pirmie kļūtu par 2., tiem bij jālūdz rāte piešķirt viņiem n-u tbas un jāiemaksā pils. kasē n. nauda. To pilsētnieku stāvokli, kas nevarēja vai negribēja iepirkties n-os, kārtoja vispārējie Krievijas likumi; viņi nevarēja piedalīties pils. pārvaldē, kuŗai līdz 1877 bij korporātīvs raksturs. Tāpat šādi pilsētnieki nevarēja būt ne rātes, ne ģilžu loc. Tikai ievedot Ljā Krievijas pils. 1877 likumu (1878-89), n. kārta zaudēja savu publiski tiesisko raksturu. - Lit.: J. Straubergs, Rīgas latv. pirmās nacionālās cīņas (1936).
Latvju enciklopēdija. 2.sējums, 1760.-1761.lpp.
Ievietots: 21.01.2004.