Meinhards (Meinardus) (ap 1125. - 1196. 18.VIII Ikšķilē) - pirmais Ikšķiles un lībiešu bīskaps. M. Vāc. bijis svētnieks augustīniešu koŗkunga Zēgeberga konventā Holšteinā. Kopā ar Libekas tirgoņiem kā svētnieks un varbūt arī kā rakstvedis pēc 1163 ieradies Daugavgrīvā. Dažus g. pirms 1184 ar Polockas lielkunga Vladimira atļauju sāka sludināt kristīgo ticību Daugavmalas lībiešiem, apmetās Ikšķilē, kur uzcēla b-cu ar Visbijas dzirkaļu palīdzību ap 1185, arī mūŗa pili Ikšķilē un 1187 vēl otru pili Mārtiņa salā. Brēmenes virsbīskaps Hartvigs II (1184-1207) iecēla M. 1186 par Ikšķiles bīskapu (episcopatus Ixcolanensis) un iesvētīja viņu Brēmenes b-cā, bet 1188. 1.X viņu šajā amatā apstiprināja pāvests Klements III. Pie Ikšķiles b-cas kopš 1193 ar pāvesta Celestīna III atļauju darb. Augustīna ordeņa konvents, vēlāk domkapituls. M. rīcībā bija palīgi un palieli naudas līdzekļi, bet viņa misijai bija vāji panākumi, un viņu apdraudēja lībieši, kurši un zemgaļi. M. apglabāja Ikšķilē, bet vēlāk pārcēla uz Rīgas Doma b-cu.
E.A. [Edgars Andersons]
Latvju enciklopēdija 1962-1982. 3.sējums, 69.lpp.
Ievietots: 16.01.2002.