PIELIKUMI
Rīgas
arhibīskapi (valdīšanas gadi)
Meinhards (Ikšķiles bīskaps)
1186. 1196. g.; Bertolds (Ikšķiles bīskaps) 1196. 1198. g.; Alberts
Bukshovdens (Ikšķiles un Rīgas bīskaps) 1199. 1229. g.; Nikolajs fon
Nauns (Rīgas bīskaps) 1229. 1253. g.; Alberts II Suerbers (sākumā Livonijas
un Prūsijas arhibīskaps, kopš 1255. g. Rīgas arhibīskaps) 1243. 1273.
g.; Johans I fon Lūne 1273. 1284. g.; Johans II fon Fehtens 1285. 1294. g.;
Johans III, Šverīnas grāfs 1294. 1300. g.; Izarnus Takons 1300. 1302. g.;
Frīdrihs fon Pernšteins 1304. 1341. g.; Engelberts fon Dolens 1341,
1347. g.; Bromholds fon Finfhauzens 1348 1369. g.; Zigfrīds Blombergs 1370.
1374. g.; Johans IV fon Zintens 1374. 1393.; Johans V fon Vallenrods 1393.
1418. g.; Johans VI Ambundi 1418. 1424. g.; Hennings Šarpenbergs 1424.
1448. g.; Silvestrs Stodevešers 1448. 1479. g.; Stefans Grūbe 1480.
1483. g.; Mihaels Hildebrants 1484. -1509. g.; Jespers Linde 1509. 1524. g.;
Johans VII Blakenfelds 1524. 1527. g.; Tomass Šēnings 1528. 1539. g.;
Vilhelms, Brandenburgas markgrāfs 1539. 1563. g.
Livonijas
ordeņvalsts mestri (valdīšanas gadi)
Venno (Zobenbrāļu mestrs) 1202.
1208. g.; Folkvīns (Zobenbrāļu mestrs) 1208. 1236. g.; Hermans Balks
1237. 1238. g.; Andreass fon Felfens 1241. 1242. g.; Dītrihs fon
Groningens 1242. 1245. g.; Heinrihs fon Heimburgs 1245. 1248. g.; Andreass
fon Štīrijs 1248. 1254. g.; Eberhards fon Zaine 1252. 1254. g.; Anno fon
Zangershauzens 1254. 1256. g.; Burhards fon Hornhauzens 1256.- 1260. g.;
Verners 1261. 1263. g.; Konrāds fon Manderns 1263. 1266. g.; Otto fon
Luterburgs 1266. 1267. g.; Valters fon Nordeks 1267. 1273. g.; Ernsts
1273. 1279. g.; Konrāds fon Foihtvangers (Prūsijas un Livonijas mestrs)
1279. 1282. g.; Mangolds 1281. 1283. g.; Vilekins fon Endorps 1283.
1287. g.; Kunno fon Kacigenšteins 1288. 1290. g. Halts 1290. 1293. g.;
Heinrihs fon Dinkelgs 1294. 1296. g.; Bruno 1296. 1298. g.; Gotfrīds
1299. 1309. g.; Konrāds fon Jorks 1309. 1324. g.; Reimārs Hāne 1324.
1328. g.; Eberhards fon Monheims 1328. 1340. g.; Burhards Dreilevens 1340.
1348. g.; Gosvīns fon Erke 1345. 1360. g.; Arnolds fon Fitingofs 1360.
1364. g.; Vilhelms fon Frimersheims 1365. 1385. g.; Robins fon Elcs 1385.
1386. g.; Vennemārs fon Bringenejs 1387. 1401. g.; Konrāds fon Fitingofs
1401. 1413. g.; Dītrihs Torhs 1413. 1415. g.; Zigfrīds Landers fon Špānheims
1415. 1424. g.; Eise fon Rūtenbergs 1424. 1433. g.; Franke Kerskorfs
1433. 1435. g.; Heinrihs fon Bokenvorde (Šungels) 1435. 1437. g.;
Heinrihs Finne fon Oferbergs 1438. 1450. g.; Johans Mengdens 1450. 1469. g.;
Johans Valthūss fon Herce 1470. 1471. g.; Bernts fon der Borhs 1472.
1483. g.; Johans Freitāgs fon Loringhofe 1483. 1494. g.; Valters fon
Pletenbergs 1494. 1535. g.; Hermans fon Bringenejs (Hāzenkampfs) 1535.
1549. g.; Johans fon der Reke 1549. 1551. g.; Heinrihs fon Gālens 1551.
1557. g.; Vilhelms Firstenbergs 1557. 1559. g.; Gothards Ketlers 1559.
1563. g. (Kopš 1562. g. Kurzemes un Zemgales hercogs).
Nozīmīgākie avoti un
ieteicamā literatūra
Avoti:
Atskaņu
hronika. R., 1936.
Bunge F. G. Liv. Esth. und
Curländisches Unkundenbuch. Reval, 1853. 1914. Bd. 1. 12.
Indriķa
Livonijas hronika. R., 1936.
Linländische Guterurkunden
(aus den Jahren 1207. 1545.) Hrsg von H, Bruiningk und N. Busch. R.,
1908. Bd. 1.
Rusovs B.
Livonijas hronika. R.,
1926.
Ливонская
хроника
Германа
Вартберга // Сборник
статей и
материалов
по истории
Балтийского
края.
Рига,
1879. Т.
2.
Literatūra:
Angermann N. Die Baltischen Länder,
1350. 1650. // Klett-Cotta Sonderdruck. Klett-Cotta, 1986. Bd. 3.
Caune M. Rīgas pilsētas cīņa
pret feodālo senjoru XIII gs. // Latv. PSR ZA Vēstis. R., 1973. Nr. 6.
Caune M. Rīgas pilsētas un
Livonijas ordeņa karš 1297. 1330. gadā // Latv. PSR ZA Vēstis. R.,
1973. Nr. 12.
Caune M. Rīgas pēdējais bruņotais
konflikts ar Livonijas ordeni (1481. 1491.) // Latv. PSR ZA Vēstis. R.,
1975. Nr. 8.
Dorošenko V. Pāreja uz klaušu
muižu saimniecību Vidzemes bruņinieku muižās // Vēstures problēmas, II.
R., 1958.
Dunsdorfs E., Spekke A. Latvijas vēsture
1500.- 1600. Stokholma, 1964.
Feodālā Rīga. R., 1978.
Karlsons Ž. Ordeņa laikmets
Latvijā. R., 1936.
Kurzemes bīskapija // Latvju
enciklopēdija. Stokholma, 1952. 1953. 2. sēj.
Latvju tiesību vēsture // Latviešu
konversācijas vārdnīca. R., 1934. 1935. II sēj.
Livonija // Latvju enciklopēdija.
Stokholma, 1952. 1953. 2. sēj.
Livonijas bruņinieku tiesības //
Latvju enciklopēdija. 2. sēj.
Livonijas kari // Latvju enciklopēdija.
2 sēj.
Livonijas ordeņa valsts // Latvju
enciklopēdija. 2. sēj.
Lövis of Menar, Karl V.
Burgenlexikon für Alt-Livland. I. 2. Teil. R., 1922.
Misāns I. Livonijas landtāgu
organizācija un norise // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls. R., 1922.
Nr. 1.
Misāns I. Pilsētu cīņa par
zemniekiem Livonijas landtāgos XV gs. un XVI gs. pirmajā pusē // Latv. PSR ZA
Vēstis. R., 1983. Nr. 7.
Misāns I. Pilsētu naudas
politika Livonijas landtāgos XV gs. / Latv. PSR ZA Vēstis. R., 1984. Nr.
2.
Niitemaa V. Der Binnenhandel in
der Politik der livändischen Städte im Mittelalter. Helsinki, 1952.
Pāvulāns V. Satiksmes ceļi
Latvijā XIII XVII gs. R., 1971.
Rīgas arhibīskapija // Latvju
enciklopēdija. Stokholma, 1953. 1955. 3. sēj.
Rīgas arhibīskapi, senās
Vidzemes valdnieki. R., 1928.
Spekke A. Latvieši un Livonija
16. gs. R., 1935.
Švābe A. Zemes attiecību un
zemes reformu vēsture Latvijā. R., 1930.
Zeids T. Feodālisms Livonijā.
R., 1951.
Zeids T. Valters fon Pletenbergs
un viņa nozīme Latvijas vēsturē // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls.
R., 1991., Nr. 1.
Witram R. Baltische Geschischte.
München, 1954.
Казакова
Н. А. Русско-ливонские
и русско-ганзейские
отношения.
Конец XIV начало XVI в. Л., 1975.
Назарова Е. Л. История лейманов в Ливонии. М., 1990.