Kurzemes bīskapija, 1234-1583, vismazākā (ap 4500 km2) Livonijas b., kuŗas laicīgā territorija aptvēra vēlāko Ventspils, Aizputes un Talsu apr. daļas, kā ari Roņu salu, bet garīgā diecēze - visu Kurz. un Zemg. daļu apm. līdz Misas upei. K.b. territorija ar ordeņa valsts koridoru un jūŗu bij sašķelta 3 daļās, kas savukārt dalījās 9 pārvaldes apr. (Amt). Tie bija Piltene, Dundaga, Ārlava, Puze, Aizpute, Valtaiķe, Embūte, Cīrava, Pērkone. Laicīgās pārvaldes un tiesas kungs bij bīskapa iecelts fogts (Stiftsvogt); garīgās varas nesēji - bīskaps ar sēdekli Piltenē un domkapituls ar sēdekli Aizputē. Kopš 1290 K.b. bij inkorporēta Livonijas ordeņa valstī, kas nozīmē, ka bīskapiem un domkungiem bij jābūt Vācu ordeņa brāļiem, un ka ordeņa mestrs varēja mobilizēt K.b. vasaļus. Territoriāli ordeņa ielenktā un polītiski no viņa atkarīgā K.b. dzīvoja klusu provinciālu dzīvi un neiejaucās Livonijas lielā polītikā. Pat landtāgos K.b. vasaļi sāka piedalīties tikai kopš 16.gs. Visā b-ā bij ap 25 000-30 000 iedz. un tikai 2 mazpilsētas: Piltene un Aizpute. Līdz 1583 K. b-ā bij valdījuši 18 bīskapi, no kuŗiem priekšpēdējais Jānis IV bij ari Sāmsalas bīskaps un 1559 abas b-as pārdeva Dānijas karalim Fridricham II. Pēdējais K.b-u atdeva savam jaunākajam brālim Magnum, kuŗš īsu laiku ar nosaukumu Livonijas karalis bij Jāņa IV Briesmīgā satelits, bet 1579 atdevās Polijas kundzībā, apmetās uz dzīvi Piltenē un tur mira 1583, neatstādams mantiniekus. - 8.5.1937 pāvests atjaunoja K.b-u ar nosaukumu Liepājas b. un iecēla par tās bīskapu A.Urbšu (sk. katoļu baznīca).
Latvju enciklopēdija. 2.sējums, 1127.lpp.
Ievietots: 16.01.2002.