Vakarvakarā vēlu no Rīgas pārradās nometnē Pāvulāns. Rīga atkal pārdzīvo smagas dienas. Evakuācija notiek pilnīgi. Evakuē bez izņēmuma visas materiālās vērtības: fabriku mašīnas un instalāciju, satiksmes līdzekļus - no automašīnām līdz velosipediem, ceļu mašīnas, atlikušos drānu un materiālu krājumus, iekārtas, latv. slimnīcu un sanatoriju inventāru, uzaicinājums nogādāt “pārbaudīšanai” visus vīriešu velosipedus. Ziņas par latviešu leģionāru un aizsargu nosūtīšanu apmācībai uz Vāciju, lai gan mēs paši gribam cīnīties savā zemē! Ir taisnība, ka Rīgā nākošā ziemā ir sagaidāms bads un salšana, bet vai ģen. Dankera aicinājums atkal nekļūs par jaunu apmānīšanu?! Vai Kurzemē evakuētie paliks, vai viņus tur kāds apgādās ar pārtiku, pajumti, drānām un darbu? Smags posts, ko vēl vairāk apstiprina vācu varas neatbildīgā rīcība. Arī Rīgas lieliskās celtnes esot mīnētas; mēs latvieši tās esam cēluši un gribam aizstāvēt! Vācieši piekopj militāri nevajadzīgus vai maznozīmīgus postījumus! - Bet kultūrālā vērtība mūsu zemnieku mājām, skolām, sabiedriskiem un iestāžu namiem ir milzīga. Vairāku paaudžu darbs tiek nevajadzīgi uzsperts gaisā!

Pienāk ziņas, ka Tukumā un citos iebrukumos ļoti aktīvi laupīšanā un izvarošanas nodarījumos bijuši Padomijas evakuētie bēgļi.

Atzīmējams, ka Rīga pret mūsu aizsardzības grupu auž speciālas intrigas. Ir taču ļaudis, kas ieņem kārtotājus administrātīvus posteņus un tomēr ir bez idejas, bez gara, bez stājas. Patlaban melīgu intrigu jūklis vijas ap P. un U. vārdiem. Acīm redzot abi šie vīri neprot kūkumu mest un ir pratuši dažkārt lietas nosaukt viņu īstā vārdā. Paliksim savās vietās!

Sakarā ar aicinājumiem, mūsu grupa līdz turpmākam rīkojumam sev piesaistījusi t.s. mašo rotu, kas komplektējas no tiem leģionāriem, kas nozaudējuši savas daļas. Mūsu nolūks bija viņus iesaistīt cīņās pie sevis, bet ja tas nebūtu iespējams, tad nosūtīt tieši pulkv. Lobem, bet sakarus ar Lobi pavisam grūti dabūt, pat neiespējami. Tagad, sakarā ar intrigām pret mūsu grupu, mums taisni to visu dēļ var būt nedienas. Tā ir mūsu tautas jaunā traģēdija - daudzi no šiem puišiem ir ar mieru cīnīties savā zemē, bet neuzticas izsūtīšanai svešumā, un ja viņus sūtīs uz Vāciju apmācībā, pēc ilgiem kauju gadiem un mēnešiem, tad visai iespējams, ka viņi patstāvīgi vai nu pāries partizāņos, vai izvairīsies; žēl, ja šie vīri zudīs savai tautai pilnīgi veltīgi. Intrigu pilnās sūdzības par mums nākot no Nītaures un Viskaļiem. Tur kapteinis Upelnieks kādus virsniekus, kas izvairās no cīņas, nosaucis par dezertieriem. Vācu iestādēs tomēr esot personas, kas ar dzirdīgām ausīm uzklausa katru intrigu, kas vērsta pret latviešiem.

Leitn. E. stāstīja, ka viņam piezvanījis “kapt.” Ozoliņš, kas pats sevi nosaucis

- “agrāk dižkareivis”, tagad policijā uzdienējis un atbraucis ar jaunu lepnu ērzeli, lielījies, ka viņš un arī viņam pakļautie policisti izjūguši bēgļu zirgus, viņš sapratis, ka tieši latviešu bēgļi ir cietuši.

Kāda velna pēc meklēt draņķus krievu vai vācu starpā, ka mums pašiem šaujamo un karamo diezgan!

Ltn. Morus apstiprina ziņu, ka Rīgā ļaudis rūpējas tikai par savas ādas glābšanu. To dara pārāk daudz ļaužu. Iestādēs darbība pamirstot.

Šodien plkst. 6.00 sargu grupai bija intīms un cildens dievkalpojums. Runu teica Kalsnavas-Vietalvas mācītājs Jesifers, un Aizkraukles mācītājs un līdz ar to mūsu bataljona mācītājs Lūsis.

Pienāk ziņas par notikumiem pasaulē. Nevien smagas kaujas Francijā, Rumānijā un Bulgārijā, bet arī Somija izstājas no kaujas. Ko tas mums latviešiem dos? Prāts saka, ka Vācijas sabrukums nesīs šurp boļševisma briesmas un iznīcību, bet sirds neatsakās cerēt labākai nākotnei. Lai kā būtu, cīnīsimies! Gaisā ir smagu polītiski-militāru notikumu gaidas. Briest laikam konflikti Balkānos un Polijā.

Pienāk avīzes par Džūkstes notikumiem, par apšautiem un nodotiem tautiešiem - sātāns dejo!

Dzirdama spēcīga kanonāde dienvidu un dienvidrietrumu virzienā.

Vairāki pagasti, Skrīveru pagastā un jādomā arī citos pagastos, nav aizveduši gūstekņus, bet palīdz tiem izslapstīties. Piedzīvojumi māca, ka taisni no šiem gūstekņiem komplektējas profesionāli bandīti, vai arī “nopelnu” meklētāji, jo pēdējā gadījumā viņus iebrūkošie boļševiki apšauj. Tāds gadījums bijis Tukuma rajonā, kur bez garas runāšanas nošauti divi gūstekņi, tiklīdz viņiem vairs nav izdevies izmeloties, ka viņi ir bēgļi. Šeit konkrēti der atzīmēt, ka piem. Elkšņu māju rentnieks Krūmiņš, kas rentē 60 ha zemes, kam pieder 7 zirgi, 15 slaucamas govis, ielaižas nepieļaujamos darījumos ar noslēptiem gūstekņiem.

Rīgu pastiprināti evakuē un tomēr vācieši esot nemierā, ka izbrauc tikai trešās šķiras darba spēks. Mūsu (saimnieciskas) vērtības, it īpaši lopus, pastiprināti likvidē.

Rīgas tenkas: Bangerskis ar Silgaili aizbraukuši uz Berlīni ar kādu lūgumu Latvijas labā. Vācu vadība tomēr šeit iepludinot kaŗaspēku, kas esot visai disciplinēts un nelaupot. Vai sagaidāms gāzu kaŗš ar Krieviem?! Ja Varšava kritīšot, tad vācu kaŗaspēks Baltijas telpu atstāšot. Lobe esot degradēts - divīziju samazinot. Kurzemē esot aizliegts sēt rudzus un kviešus, labību stingri normējot.

Evakuēto (uz Kurzemi) dzīvokļus izlaupot militāri tērpti kungi. Ir izplatītas ziņas par bada postu Krievijā. Sabiedrotie jau kopš kāda mēneša krievus neapgādājot - esot jāpalīdz Francijai. Mācītājs N. šo rindu rakstītājam ziņoja par savām sarunām ar atgūto apvidu (Tukuma) iedzīvotājiem, kas palikuši pie boļševikiem. Sīkas laupīšanas pēc plāna un grafikas ļoti izplatītas; aktīvie laupītāji un ierosinātāji esot krievu bēgļi un bēgles. Noteikti brīdināti latvieši no sekojošām NKVD daļām. Ar žestu parādīta nagu maukšana. Kāds sarkanarmijas virsnieks apgalvojis, ka 75% iedzīvotāji tiks izsūtīti; vairāki ieteikuši bēgt projām. Krievu komandants sūdzētājiem paziņojis, ka viņš nespēj laupīšanas novērst, bet laupīt gan neesot brīv. - Krievijā valda Čeka, nāve un posts!...

Mūs satrauc ziņas par rietumu frontes katastrofas padziļināšanos. Vācu rādio vairākkārt izmet ziņas par jauniem brīnumieročiem, no kuŗiem gaidot atrisinājumu. Arī paši vācieši to gaida. Sarunās viņi apgalvojot, kā parasti, ka nav tāda stāvokļa, no kuŗa Fricis neatrastu izeju.

Samērā nemierīga nakts. Naktī dzirdēti mašīnpistoles un šauteņu šāvieni. Nav noskaidrots, vai kāda nopietna lieta, vai arī kāds sadzēries tips atklājis uguni. Arī raķetes mestas vairākkārtīgi.

Patlaban laukos steidzami rudens darbi. Arī mūsu sargi ilgojas veikt lauku darbus, tāpēc arī grupa piešķiŗ pastiprināti atvaļinājumus.

Pagastu valdes pavisam neapdomāti kairina ļaudis ar visdažādāko apliecību izsniegšanu. Pilnīga stāvokļa nopietnības neizprašana.

Bija saruna ar kādu instruktoru kapr. N. Viņš iesaukts 1943.g. 12.V. Pēc instr. kursu beigšanas piedalījies jauno apmācībās dažādās vietās līdz 12.XI. Kaujās piedalījies līdz 12.II. 44. Neveles un Veļikiju Luku rajonā, kad ievainots un evakuēts. Šinī kaŗā daudz vairāk neredzīgo kā pagājušā. 6.V. bijis N. rotā Jelgavā un Rundālē, pēc tam X. jauniesaukto apmācībā. Bataljons 28.jūlijā ar viegliem ieročiem cīņai pret bandītiem izsūtīts uz N. rajonu, bet dabūjuši cīnīties ar krievu regulāro armiju, kas bijusi visai labi apbruņota. Arī viņiem pie Neveles bijuši visai labi ieroči, bet tagad vairs nē. Bataljons pie šiem apstākļiem galīgi sakauts: kritis rotas kom. virslt. Zunde, viņu vada kom. ltn. Dzenis, ltn. Juka ievainots. 10 latviešus brigādes štāba mašīna aizvedusi uz Jelgavu. Tur vairs kārtēju vienību nebijis kas cīnās; municijas nebijis - viņu grupai iznācis 3 patronas uz šauteni; paši izveduši municijas ratus no noliktavas; bandīti - vietējie komūnisti šāvuši no logiem, bet vācieši bez jēgas bēguši prom; pūlis laupījis degvīna noliktavas; redzējis kā vācieši saspridzina Jelgavas pili (?); krievi esot ar lidmašīnu bumbām sagrāvuši staciju, kur tad bijuši 4 vilcieni ar municiju. Jelgavā neesot bijis nekādas kārtības. Viss gājis kā pa maisu.

Secinājums tāds - ka šis jauneklis, kas savā vienībā ir bijis labs kaŗavīrs, pēc piedzīvojumiem kļūst sliktāks, ne labāks un fakti ir gājuši tādā virzienā, lai viņu psīchiski ietekmētu negatīvi. To pašu likteni un liktenīgo novirzienu ir pārcietuši pārāk daudz latviešu jaunekļu - leģionāru.

Mūsu grupa sāk nodarbināt ierakumu-tanku aizsprostu rakšanā. Pieprasījums katru dienu 100 vīru. Otrs improvizēts pieprasījums, lai 100 vīru ejot savākt dzeloņstieples pa lauku saimniecībām. Štāba priekšnieks aizrādījis, ka šo darbu var veikt nodaļas. Tiem 100 vīriem, kas rok tanku aizsprostu, ir tikai 40 lāpstas. Aizsprosti rakti bez vajadzīgās militārās lietpratības poziciju izvēlē.

Šinī sakarībā ir arī cita ziņa, ka divi feldfēbeļi 4 reizes likuši vienu grāvi izrakt un aizbērt - ar milzīgu skandālu un cilvēku piekaušanu.

Bēgle Alma Trops no Saukas stāstījusi, ka pie Neretas baznīcas esot apšauti ap 1400 cilvēku, kas esot palikuši pie boļševikiem, bet Saukas silā ap 2400 cilvēku.

Madlienā SD iestādes eksekūcijas daļa nošautos dezertierus un notiesāto līķus sadedzinot.

Izplatās baumas, ka boļševiki koncentrējot kaŗaspēku Krustspilī un apkārtnē.

Vakarā atkal nepamatota bauma, ka esot izcelts desants Norvēģijā. Nervoza diena: pamalē brīžiem nepārtraukts kanonādes troksnis, Staļina ērģeles, lidmašīnu atsevišķi uzlidojumi, zenītartileriju pastiprināta darbība. Vakarā pamalē, Kokneses pusē, apgaismošanas eglītes.

Samērā nemierīga nakts. Jumpravas un Lēdmanes centros nomestas vairākas bumbas, arī pie mums Robežos un Oglenieku robežās nomestas vairākas fosfora degbumbas.

Rotas izdara šaušanas apmācības. Rezultāti sekmīgi, it īpaši N. rota.

Vēl arvien izbēgušie krievu gūstekņi slapstās pa mežiem. Vienu tādu saņēma cieti mūsu sarga postenis. Tie uzbrukumu gadījumā prot iegūt “nopelnus”. Šie ieklīdušie ļaudis mums sagādā lielinieku uzbrukuma laikā daudz nelaimes un pastrādā noziegumus.

Jau kopš vairākām dienām mums neveicas ar darbu izkārtošanu. Mūsu ļaudis 50-75 cilvēki piedalās cītīgi tanku aizsprostu rakšanā. Tagad kādi vācu kungi izdomājuši mūs nodarbināt ar dzeloņstiepuļu sarakšanu. Jāiet sargiem pa pagastiem un no sētām jāatplēš dzeloņstiepules un jāpiegādā norādītās vietās. Aizrādījumi, lai šai darbā nodarbina pēc pagasta izkārtojuma pašu pagasta ļaudis, vai arī veco sargu grupas, nav līdzējuši.

Tomēr ar grupas štāba starpniecību tika noorganizēti tuvāko pagastu sargu grupa, kas arī pēc pieprasījuma tika nosūtīta kādas amatpersonas rīcībā. Tur ļaudis nonīka bez darba un rīcības līdz pusdienai, kad atkal tika atsūtīts mums kāds priekšraksts, ka mums pašiem ir jāizkārto šī vākšana.

Šo vākšanu arī nokārtos tā, ka katru dienu vecie sargi pagastā savāks apm. 400 kg stiepļu. Šinī ziņā štāba priekšniekam bija lielāka izskaidrošanās ar oberleitn. Grudu. Par savākto vairumu pagasts lauksaimniekiem izdod kvītis: stieples pēc kaŗa atdošot.

Šeit jāatzīmē sarga Rubeņa Jūlija no Lauberes, nepieļaujama izturēšanās, kas manāmi iereibis sarīkoja scēnu un aizgāja prom. Šāda rīcība kvalificējama kā dezertēšana.

Mūsu pārtikas lietu nodrošināšanā ļoti daudz darījis Pāvulāns un arī leitn. Rubenis. Pēdējais mums sagādājis liellopus gaļai no tuvākā frontes rajona, jo ir bijuši gadījumi, ka govis ir aizdzītas no artilerijas uguns rajona un atvestas mums. Grupa izdod kvītis katram lauksaimniekam, kas atstājis govi mūsu rīcībā. Arī Bebru pagasta vecākais solījies būt palīdzīgs, bet kad mūsu sargi ieradušies frontes pierobežā, tad ar ironiju jautājis, kā gan varot tik daudz (6) jauni cilvēki slaistīties apkārt un neko nedarīt. Ja visi ietu kaŗot, kaut vai uz Vāciju, tad daudz kas būtu citādi un ienaidnieks tagad neatrastos pie Bebru pagasta robežām. Vispār sargu darbam neesot nekādas nozīmes un tiesiska pamata. Bet dažas stundas vēlāk tas pats pagasta vecākais dabūja rīkojumu nodot visus pagasta lopus, izņemot vienu govi, ko varot atstāt katrā lauksaimniecībā. Leitn. Rubenis to nosaucis par “Dieva sodu”. Piezīmējams, ka Bebru pagasts nav izsludināts par evakuējamo.

Mūsu tālizlūkošanas grupu noorganizēšana tiek veikta uz pilnīgas brīvprātības pamata. Darbība tiek koordinēta, tāpēc šodien bija ieradušies M. un S. Izlūku grupa, kas atgriezusies, stāsta par Daudzeses-Seses rajonu. Meža tīrīšanas, t.i, ķemmēšanas tur esot notikušas. Daudzi sabēguši mežā.

Bija atkal ļoti nemierīga nakts. Krievi bombardēja Jumpravas un Lēdmanes centrus. Lidmašīnas gāja 4-5 reizes naktī. Zaudējumu sevišķu neesot. Mācītājs L. stāstīja, ka šauti lestenieši. L. dzirdējis, ka pēc viņa prasa sarkanarmieši, bet laimējies izbēgt. Pēc dienas atgriezies mājās, bet postenis aizturējis un ieslodzījis šķūnī, kur bijuši vēl 20 Lestenes iedzīvotāji. Tumsā pa trim personām vesti prom. L. bijis 3.grupā. Ceļā nejauši paklupis, vedēji viņa pavadoņus nošāvuši. Arī uz L. šāvuši, bet lodes nav ķērušas; pārbaudīšanu, vai visi nošauti, nav izdarījuši, kāpēc viņš līdz ārprātam pārbaidīts varējis izbēgt.

Ziņas par latviešu bēgļiem Vācijā. Pilnīgi droša atstāstījuma ziņas par 3 ģimeņu likteni Vācijā ir šādas: viena persona, sieviete, V. apgabalā dabū sev istabiņu, iekārtojas, tad tiek aizsūtīta uz koncentrācijas nometni; divas citas personas apmetušās Dienvidvācijā - tās neaiztiekot un viņas dabūjot normu pēc kartiņām tāpat kā vācieši, apmierinātas. Meita ar abiem vecākiem, turīgi ļaudis, dabūjuši dzīvokli Vīnē; abi vecāki nosūtīti uz koncentrācijas nometni - meita norīkota darbā.

Nepārbaudītas ziņas par bēgļu grūto likteni, it īpaši par tiem, kas nav braukuši pie pazīstamiem, pārāk daudzi nokļūst koncentrācijas nometnēs, un tur klājoties ļauni.

Bērzgales pagastam uz reizi jānodod 500 govis. Rīgā kraujot kuģos cukuru un vedot prom.

Jau no paša rīta dzirdama spēcīga kanonāde Ērgļu virzienā. Dienā izplatās nepārbaudīta ziņa, ka Bebru pag. boļševiki pavirzījušies 12 km uz priekšu.

Rīgā un laikam visā Latvijā, Europā un pasaulē gaida kādus vēl lielākus ārpolītiskus notikumus. Ļoti daudzi gaida Vācijas izlīgumu rietumos, lai atsvabinātos no kaŗa un boļševisma. No tā arī izriet cerības un Latvijas likteņu celšanos augšup. Bezgala šausmas dveš boļševisma uzvaras gājiens, bet “arī vācieši dara visu, lai kaŗu zaudētu”, armija pret vācu polītiku bezspēcīga. Ļaudis kaŗa atrisinājumu gaida pat tuvākās dienās vai nedēļās: sept. vai oktobrim jānesot atrisinājums.

Rīga, kā parasti pilna baumu, baumu avots bieži vien nāk no vācu ierēdņiem, tas stipri vien saistās ar cerībām uz brīnumieročiem.

Pret grupas amatpersonām nemotivēti ceļ intrigas, vai labākā gadījumā aplamas izrunas. Izklausās pēc zināmas stulbas greizsirdības, jo mēs esot pārāk neatkarīgi.

Aizvien vairāk ziņas par to, ka krievu bēgļi pa okupācijas laiku pastrādājuši daudz noziegumu, un vispār tik cūcīgi uzvedušies, ka saniknojuši latviešus, kas esot gatavi izrēķināties. Lavīna ceļas!

Latviešu izsūtīšana uz Vāciju turpinās. No Salaspils esot izsūtīti prof. K.Čakste, Br.Kalniņš un citi, apstākļi smagi.

Par augstskolas likvidēšanu esot nostājies prof. N., arī latvietis!

Grupa meklē ziemas dzīvokļus, kaŗavīri pirmās salnās sajūt jau ziemas tuvošanos. Līdz šim vietu izraudzīšana nav bijusi visai veiksmīga. 4.iecirkņa priekšnieks Zemītis bijis apcietināts, tagad atbrīvots, viņu pārceļ uz Talsu apr. Viņa vietnieks lidotāju virsn. Modris Eglītis būs simpatisks - cerams ar viņu varēs sadzīvot.

Komand. ltn. Rubenis ziņo, ka spēku sevišķu krieviem nav, nav kājnieku un nav arī Ērgļu-Bebru rajonā tanku; krievi nāk uzbrukumā ar lidmašīnām un apšauda un aizdedzina mājas ar lielgabaliem.

Sardzes grupa aiztur aizvien vairāk krievu bēgļus, kas dzīvo bez pierakstīšanās. Ir vēlāk atrasti arī ieroči un municija.

Frontē notiek tomēr kas nelabs - nav domājams, ka pret mūsu rajonu būtu kaut minimāls spiediens, tomēr vietraugi nāk samērā bieži. Ir bijuši konflikti arī ar mūsu daļām, kas novietojušās Vec-Bebros un Jaunapsēnos. Saimnieki visai atturīgi telpu ierādīšanai, bet vācieši telpas paņem paši. Ieņemtas telpas Vinterfeldē, kur varēs novietoties apmēram divas rotas. Ģenerālis izbrauc uz Rīgu lietu kārtošanai.

Pievakarē pienāk noteiktas ziņas, ka sagaidāma plašāka frontes sektora evakuācija, kas skars arī mūs. Tas stāvokli radikāli groza.

Starptautiskā polītikā, cik var vērot, ir kāda aktivitāte, kas saistās ar konferenci. Ciktāl tā skars mūsu likteni, to var tikai minēt.

Visa diena paiet satrauktā jūtoņā. Vācu kaŗaspēka daļas klīst dažādos virzienos.

Apstiprinās ziņa, ka vācieši Bebru-Pļaviņu rajonā bez šāviena atstājuši pozicijas, krievu kājnieki nav sekojuši. Cik var vērot, atkāpšanās ir dziļa. Jādomā, sakarā ar rīkojumu.

Visu nakti smagi bombardēti ceļi no Ķeguma līdz Koknesei. Jaunjelgava deg un tiek saspridzināta, visa pamale blāzmo un dārd. Boļševiki rīkojas brīvi ar bumbām un lidmašīnu lielgabaliem. Orientējas pēc gaismas ķermeņiem “eglītēm”, un arī pēc ugunsgrēka blāzmojuma. Baida civīliedzīvotājus arī ar lidmašīnu ložmetējiem.

Vakarā bija rotas komandieru apspriede, kur štāba priekšnieks deva instrukcijas. Sagaida pagastu evakuāciju un tāpēc daudzi kaŗavīri lūdz atļauju sakārtot ģimenes aizbraukšanai. Lūgumus var apmierināt tikai visasākos nepieciešamības gadījumos.

Ltn. Rubenis atstāsta (gadījumu) sarunu ar izlūku grupu, kas bijusi Secē dziļizlūkošanā. Boļševiki mobilizē armijai visus 17-60 gadu vecumā, sīki sadalot latviešus pa atsevišķām daļām, lai viens otru nepazītu. Aizsargi arestēti, bet pēc desmit dienām palaisti vaļā, aizrādot, ka NKVD lietu nokārtos. NKVD daļas turoties 20-30 km no frontes. Seces pagasta aizsargi, ap 35 personas, kas sabēguši mežā, nodoti, izdarīta meža ķemmēšana. Rezultāti nav zināmi. Leģionāri un citi dezertējušie kaŗavīri aizvesti. Sievietes - vecas un jaunas, tiekot nesaudzīgi izvarotas.

Vakarā, pa bombardēšanas laiku paziņo, ka telefona centrāle pārtrauc darbu. Ziņas, ka vācieši tomēr tuvojoties Ērgļu-Iršu-Jaunbebru-Kokneses līnijai.

Visa nakts pagāja klausoties grāvienos. Ģenerālis, kas brauca šurp vilcienā, nav ticis naktī tālāk par Jumpravu, ieradās rīta krēslā. No paša rīta izplatās valodas, ka Kokneses līnija atstāta, tomēr vēlāk, pēc izlūka ziņojuma, noskaidrojies, ka vieglie spēki atstāti līnijā, acīmredzot aizturēšanos nolūkos. Viņpus Daugavai pēc Jaunjelgavas saspridzināšanas, saspridzināts arī Velnadobes tilts šorīt ap plkst. 5-iem.

Vakar policijas iecirknī bija pats pulka komandieris Dzenītis, bet pie mums neturēja par vajadzīgu ierasties, arī tad nē, kad iecirkņa priekšnieks Eglītis to atgādināja. Vakar pilnīgi iztukšots Kokneses kooperatīvs, piebraukuši divi vācu virsnieki un paņēmuši ko gribējuši. Vakar to pašu gribēja izdarīt ar Skrīveru kooperatīvu, bet paspēja tikai daļu. Šodien ap 9-iem paņemti visi Skrīveru kooperatīva krājumi.

Vakardienas bombardēšanā kritis viens vecītis ar sievu un viens kareivis.

Sargs M. kā aculiecinieks stāstīja, ka vakar plks. 16-os uz Viskaļu ceļa bēgļu karavānei uzbrukušas 8-10 krievu lidmašīnas, kas noklājušas uguns sienu par ceļu ar vielu, kas gaisā aizdegusies un aizdedzinājusi zemes mērķus, labība degusi tīrumā, jādomā tas ir bijis fosfors.

Šodien no Skrīveru stacijas evakuējas artilerija - ap 40 platformas lauku un zenītlielgabaliem. Vakarā mēs pastiprinām sardzi, izsūtam patruļas, savedam ieročus kārtībā.

Nodibināti sakari ar latviešu kaujas grupām pie Kokneses, kur aizbrauc ltn. Morus. Tiek atlauzti un izlaupīti arī privāti veikali, tiklīdz īpašnieki kaut uz laiku telpas atstājuši.

Grupas pārtika tiek ievietota Ropažu “Leduskalnos”, pārzinis līdz turpmākam rotas kom. Drēbers.

Morāles sabrukums pilnīgs. Elektrības tīkla pārzinis Tomass, kas atstājis mājas, lai varētu sarunāt zirgu tīkla vērtību pārvešanai uz dzelzceļa, dienesta darīšanās, mājas atstātas kantoristu uzraudzībā. T. prombūtnē mājās iebrukuši vācu kareivji, daži bijuši piedzēruši, apkāvuši vistas, izlaupījuši dzīvokli, pēc tam izlaupīta un izdemolēta noliktava. Kantoriste tikko izglābusies no izvarošanas. Tas pats postīšanas prieks, kas novērojams dziļu sabrukumu brīžos.

Iecirkņa un pagasta policija pazudusi no Skrīveriem jau vakar, ortskomendants jau aizvakar. Glābjas, kas var, bet kapteiņi paši pirmie. Kāds vācu feldfēbelis ārdījies, ka latviešiem tiekot vēl par maz, jo viņu divīzijas esot padevušās krievu gūstā. Bet ir arī otrs piemērs: kāds riteņbraucēju-spridzinātāju hauptmanis Grantam teicis - Skrīveri kaput! Skaistā Latvija neesot to pelnījusi, kas notiekot!

Visā šai posta dienā smaidu izsauc kāds novērojums. Mūsu ganāmpulkā ir kāda gotiņa no kādas Vietalvas saimniecības, līdz ar viņu atklīdis sunītis, kas greizsirdīgi savu gotiņu apsargā dienu un nakti, neatejot no viņas prom. Var mācīties!

Rīga bombardēta naktī no svētdienas uz pirmdienu stiprāk kā citām reizēm. K. kdze. apstiprina ziņu, ka krievu kaŗaspēks Jelgavas apkārtnē izdarījis kratīšanas, lai piesavinātos vērtslietas, pulksteņus, rokas somiņas un citas greznuma lietas. Turīgākas personas aizvestas un par tām nav vairs nekas dzirdams.

Šinīs dienās iesaukti daudz jauno policistu, kam pieņemšanas komisijā noprasīts vai vēlas braukt uz Vāciju, daudzi atbildējuši, ka vēlās cīnīties par Latviju tepat. Pēc nepārbaudītām ziņām šie policisti izolēti geto rajonā. Pa ceļam no Rīgas uz Skrīveriem novērotas nepārprotamas evakuācijas pazīmes - tas pats, kas pie mums. Plkst. 10-os ierodas vācu pulkvedis ar ziņu, ka jāiesaistās cīņā Daugavas labajā krastā, par ko rakstiska pavēle sekošot.

Aizsargs Gulbis aizdeva anodbateriju rādio aparātam, tas jāatcerās. Pirmdien liela kauja bijusi pret Ikšķiles pagastu - stāsta, ka trīs krievu tanki bijuši pārcēlušies pār Ikšķili, bet vēlāk labprātīgi aizgājuši atpakaļ.

Jaunjelgavas bēgle mums stāstīja, ka Jaunjelgavas apkārtnes saimnieki sataisījušies uz bēgšanu un sakravājuši vezumus, bet paziņots viņiem nav un visi palikuši iekšā, paziņots vienai ielai līdz 20.numuram. Viņa pārbraukusi ar laiviņu pāri Daugavai, pie kam viņu apšaudījis kāds žandarms.

Sakari nodibināti ar latviešu Kokneses daļas pulkv. Zvaigzni.

Vakarvakarā līdz plkst. 22.20 spēcīga ienaidnieka aviācijas darbība. Vairāki ugunsgrēki Skrīveros. Bumbas mestas uz dzelzceļa līnijas. Šorīt izrādās ka nodegusi pasta-miertiesas ēka, kā arī kādas jaunsaimniecības šķūnis, dažu kilometru attālumā.

Šorīt ganāmpulks uzsāk virzīšanos uz bazi. Mūsu māju māte krauj vezumos to, ko domā izglābt no paaudžu darba. Smagi! Daudziem, pārāk daudziem no mūsu tautas smags liktenis!

Pēcpusdienā aizbrauc arī saimniecības daļa, atstājot operatīvai daļai tikai nepieciešamo pārtiku.

Bija atkal vācu pulkvedis, lai kārtotu lietas par paredzamo iesaistīšanos kaujas grupā.

Kāds aizsargs, kas bija atprasījies uz Pļaviņu pagastu, no Kokneses līdz Pļaviņu pagastam uz ceļa sastapis divus vācu kaŗavīrus, kas maskējušies sēdējuši grāvī, izbijušies no tukšuma visapkārt. Viņš dabūjis atļauju no vācu leitnanta ieiet neitrālā joslā. Tur viņš nobraucis ar velosipedu 7 km, gandrīz līdz Rīteriem. Ļaudis skatījušies aizslēpušies aiz stabiem. Daudzi pļaviņieši palikuši iekšā, pagasts nav nodedzināts, jo stundas laikā bijusi kaŗavīriem pavēle pagastu atstāt. Viņa tuvinieki palikuši, arī kaimiņš.

Būdams mājās, viņš pa logu noskatījies 5 krievu izlūkos, kas bijuši apbruņoti ar mašīnpistolēm un šautenēm. Mājās neko nav aiztikuši. Citu krievu nav bijis.

Vēl pļaviņietis zināja stāstīt tādu notikumu: bēgļi ganījuši ceļmalā govis, pēkšņi kāda vācu daļa sākusi nežēlīgi šaudīt, kliegdami, ka nākot izplētņu lēcēji. Bēgļi nav izbijušies, tad sākuši tieši šaut govīs, bēgļi sākuši kliegt, vācieši izbijušies un aizbēguši. Starpība starp boļševiku un vācieti - boļševiks nolaupa klaji, bet vācietis ar viltu. Vācu virsnieks vienaldzīgi noklausījies bēgļu stāstā, izstiepis taisni kājas un pateicis, ka viņš nevarot zināt, kuŗi kaŗavīri sašāvuši bēgļu govis.

Tiešām, Vācija zaudē kaŗu nevien vadības dēļ, bet arī šo ierindas cilvēciņu mentalitātes dēļ. Kur iet pāri, tur ir naids, tikai visai maz ir vīru, kas saglabājuši veco labo slavu. Bēglim, kas stāstījis šo stāstu, sašautas abas govis, bet viss ganāmpulks palicis mājās. Vairāki bēgļi iejūdz ratos govis, kas velk prom nabadzīgo iedzīvi, lai nenokļūtu visu darbaļaužu “paradīzē”.

Uz bazi aiziet 3.rota (jaunie), 4.rota (ložmetējnieki), saimniecības rota un štāba administrātīvā daļa. Ir informēta maš-rota un saformēta 5.rota.

Naktī uz Daugavas vietām ložmetēju un šauteņu ugunis, darbojas arī mīnmetēji un artilerija. Dienā reti artilerijas šāvieni.

Nakts gaiša, zvaigžņaina. Visu nakti reta šauteņu, ložmetēju, lielgabalu un mīnmetēju uguns. Neliela aviācijas darbība Skrīveru apkaimē, bet tālākā apkaimē bija gaisa uzbrukumi. Vakarvakarā un šorīt iegūtas ticamas ziņas, ka notiek arī Igaunijas evakuācija. Rīgu sagaida ielenktas pilsētas liktenis. Nākošā frontes līnija Kurzemē. Tiek pārrunāts stāvoklis par mūsu izredzēm.

Kapteinis un Pāvulāns aizbrauca uz Rīgu. Pēdējais ar mūsu mantu auto vezumu. Jāiegūst informācija. Mūsu saimniecības saimnieki izbrauca pajūgos projām nezināmās bēgļu gaitās. Granta saimniecei grupa apsolīja iedēstīt labākos laikos piemiņas ozoliņu. Uz laimīgu atgriešanos!

Somijai pārāk smagi miera noteikumi. Rīgā stiprs uztraukums sakarā ar boļševiku izlaušanos līdz Ķekavai, tagad esot atsisti līdz Vecumnieku līnijai.

Nakts pagāja samērā mierīgi. Madliena izpostīta, lidmašīnu uzbrukumos saspridzinātas labākās ēkas. Mūsu kaŗavīri ziņoja, ka vācu kareivji teikuši: - ja nenotikšot kas neparasts, tad šeit turēšoties 2-3 nedēļas. Cīņas ap Vecogri un Meņģeli esot samērā smagas. Koknesē kustības nav. Izlūki sastapuši tikai darba bataljonu, kur strādnieki ir krievu gūstekņi. Redzēti arī divi apgādes pajūgi. Spēku ļoti maz, arī krievi loti maz redzēti - aiz Daugavas nav manīti. Daugavas lielceļu pie Kokneses apšauda artilerija. Iedzīvotajiem jāevakuējas no dzelzceļa līdz Daugavai, tiem atņemti lopi. Kam veci cilvēki un mazi bērni, tie paliek mājās. Viskaļu pagasta vecākais mūsu konfidenciālo aizrādījumu ielicis apkārtrakstā - muļķība vai provokācija! Bēgļi ved lielus vezumus. Izkrauj malā un atkal brauc atpakaļ.

Pievakarē Pāvulāns atnesa smagu ziņu. Vidzeme jāatstāj. Tallina kritusi. Mums bija apspriede. Rīkojums pārcelties uz Talsiem - Strazdes pag.

Plkst. 0.30 pienāk ziņa, ka vācu kaŗaspēks atstāj Kokneses nocietinājumus. Ģenerāļa lēmums pārcelt bazi uz Strazdes dzirnavām, kur virzīt arī lopu barus jaunāko sargu pavadībā. Virsltn. Grep. piekrīt šīs kolonas vispārīgā vadība. Mantu autokrava izbrauc plkst. 2.30. Rotas sakārtojas trauksmes gadījumam. Lopu bari, kas bija ceļā uz Ropažiem, novirzās uz Rīgu, un 23.sept. vakarā pārnakšņo 8 km no Rīgas priedēs.

No rīta ap plkst. 3.00 sākās kārtošanās gājienam. Lopus ved valgos. Iet pagrūti, bet plkst. 7.30 laimīgi pāriet Rīgas tiltam pāri, pēc tam žandarmērija novirza kolonu pa Kalnciema ceļu uz Odiņiem, kur uzcelts tilts. Kolona pārnakšņo 18 km no Rīgas.

Sakārtojas jaunam gājienam ar nolūku pāriet Odiņu tiltu vēl šinī pašā dienā. Tas arī ar pūlēm izdodas. Pa tiltu lopi vaļējā barā pāriet plkst. 12.30. Patlaban notiek gaisa kauja tilta apkaimē. Lielas bažas radīja abu tiltu pāriešana. Tas izdevās lieliski, zaudējumu nav. Atspaidītas kājas aitām un dažām govīm. Visu vakaru atpūšamies. Saimniecības rotas komandieris brauc atsevišķi. Visu dienu nebija sakaru. No 22.sept. nav nekādu ziņu par notikumiem dzimtenē un ārpasaulē. Milzu kolonas Latvijas un Igaunijas bēgļu un vācu kaŗaspēka daļas plūst nepārtrauktā straumē pa lielceļu, kas vietām nav šosēts, ko Latvijas laikā sāka, bet nepabeidza.

Gājienu uz Slokas ceļa galu uzsākam plkst. 9.00. No rīta ceļš atmircis. No Slokas sākās nedienas. Žandarmerija tikai pēc lielām pārrunām atļauj lopus dzīt gar šosejas malu, ārpus ceļa. Tā nomokamies līdz Ķemeru ceļa galam kur mūs aptur. Atkal ar pūlēm dabūnam atļauju iet, bet tikai pa jūrmalas ceļu uz Talsiem. Vēlu vakarā noguruši nonākam Bigauņciemā uz naktsmītni. Jaunķemeri un Bigauņciems ar artilerijas šāvieniem nodedzināti. Postaža!

Atdāvinu vienu govi latviešu leģionāriem, otru robežsargiem. Dienas zaudējumi -divas aitas ko atdevām šoferim vienu un žandarmerijas manšaftei otru. Uzdodu saskaitīt govis vai nav noklīdušas.

Vienai zvejniecei ar trīs maziem bērniem nodedzināta māja, atņemta govs, vīrs kaŗā. Iedāvināju grupas vārdā vienu piena govi. Otrai sievai ar vairākiem bērniem apmainīju govi pret labāku. Pārnakšņojām Apšu ciemā. Līdz šim viss noritējis sekmīgi. Puiši reti labi, citi bez kādas garīgas vai iedresētas disciplīnas.

Atkal viens jaunkareivis nav bijis postenī (Salmiņš). Sastapos ar riteņbraucēju rotu. Mūsējie mums seko vienas diennakts pārgājienā. Ziņas par Latvijas un ārpasaules apstākļiem nelāgas. Pusdienojam uz Talsu ceļa Melnupītes rajonā.

Epizode ar divi vāciešiem, kas paši ķērās teļam pie valga - mūsējie abus pārbaidīja. Uz naktsmītni apmetamies pie S. mežsarga. Ceļš pēdējos 10 km bija smilšains, smagi zirgiem un lopiņiem, arī cilvēkiem. Pāris aitas un lielu aunu jau vedām ratos. Rītu pēdējā gājiena diena. Vakarā sazvanījos ar ģenerāli. Būs pretim ceļa rādītāji.

Pēdējā pārgājiena diena bija pagrūta. Trīs govis palika jau atpakaļ. Ap plkst. 7.30 ieradāmies Strazdes muižā. Lielais pārgājiens beidzies samērā sekmīgi, zaudējumu nav daudz. Pēc ziņojuma iztrūkst seši teļi, bet tā var būt arī pirmā skaitījuma kļūda.
___________________________________________________________________