Kaupo, Kaups (Kope), Turaidas lībju valdnieks, W 1217. Indriķa chronika (sk.) viņu dēvē par it kā karali un vecāko (quasi rex et senior). K. novadu (pars cauponis, Thoreyda videlicet) ar 2 pilīm (castrum magnum Cauponis un castrum C-is, tagadējo Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā), 1207 Lību sadalot starp bīskapu un zobenbrāļu ordeni, vērtēja par lībju zemes trešdaļu, neskaitot Daugavas Lību. K. novadu ieguva bīskaps. Pirmo reizi chronists min K. 1200, kad K-u laikam kristīja; daži domā, ka kristīšanu jau ap 1191 izdarīja Turaidas priesteris Dītrichs. Pēdējā pavadīts, K. 1203 vasarā apmeklēja pāvestu Innocentu III Romā, bīskapa Alberta polītikas interesēs, kas centās kļūt neatkarīgs no Brēmenes virsbīskapa. Pāvests K-am apvaicājās par Livonijas tautām, laipni viņu atlaida, dāvinādams 100 zelta gabalus un sūtīdams bīskapam bībeles kōdeku, ko viduslaiki piedēvēja sv. Grēgorija (sk.) spalvai, un kas vēl 1501 atradās Rīgas dombaznīcā. Šo bībeli toreiz uzskatīja par sv. Hiëronīma (sk.) darbu un par pāvesta dāvinājumu K-am. Atgriezies no Romas un Vācijas (1204), K. palika kristiānisma un vācu varas uzticīgākais draugs. Ar to viņš nokļuva traģiskā pretešķībā ar paša tautas brāļiem vai atkritējiem, no jaunās ticības; kaŗos ar viņiem tika izpostītas abas K-a pilis. Pēc visas Lības kristīšanas K. 1210 ar saviem radiem un draugiem palīdzēja atsvabināt Rīgu no kuršu aplenkuma. Drīz pēc tam, kaujā ar igauņiem pie Imeras upes, krita K-a dēls Bertolds (laikam Cēsu zobenbrāļu vadoņa krustdēls) un svainis Vane. Ari turpmāk K. kā vācu sabiedrotais piedalījās visos karos ar igauņiem. Bet 1212, lībjiem un Autines latvjiem saceļoties pret zobenbrāļiem, K. aizstāvēja viņus izlīguma sarunās ar bīskapu 22.9.1217, kaujā ar igauņiem pie Pālas upes (tagad Pērnavas upes pieteka Navesti), K. mira, smagi ievainots no šķēpa dūriena, un, būdams bez mantiniekiem, dāvināja savas zemes kristīgām baznīcām Vidzemē. Līķi sadedzināja, kaulus (vai sirdi?) apbedīja Kubeseles (Ķisbeles) baznīcā. 16 g.s. maldīgā tradicija (Indr. Tīzenhauzens, sk. historiografija) K-a zobenu un piešus meklēja Ikšķiles baznīcā. - Lit.: Indriķa chronika VII, 4. XI 3. IX 3. XV 3. IV 4. I 10. XII 5.6. VIII 3. X 10. 14. XXI 2. Xa 13. XIV 5.8.10. XV 1.2.7. XVI 3. XXI 4; Caesarii Heisterbacensis Miracula I. 32, p. 49 (ed. Romae 1901), Bruiningk, Livl. Gueterurkunden (II nr. 5.p.6); H.Moora, Eesti biograafiline leksikon (II, 209- 210, 1927); R. Kenkman, Sitz. Berichte d. Gel Estn. Ges. (1931, 202-51). Ziņas par K. Vecākā rīmju chronikā nav ticamas.
Latviešu konversācijas vārdnīca. 8.sējums, 16336.-16338.sleja.
Ievietots: 27.03.2002.