Idumeja (lat. Ydumea) - Latviešu Indriķa hronikā minētā teritorija ar jauktu iedzīvotāju (lībiešu un latgaļu) sastāvu (1207-18). [Idumeja] aptvēra aptuveni Auciema, Raiskuma, Stalbes un Straupes novadu. [Idumeja] bija stratēģ. nozīmīga, tāpēc bīskaps Alberts pēc pakļaušanas tajā par fogtu iecēla savu pusbrāli Teodorihu, kas 1213 [Idumejas] pārvaldīšanu uzticēja savam sievastēvam Pleskavas kņazam Vladimiram. [Idumeju] ieguva vasaļi Rozeni; viņiem piederēja arī nozīmīgākais [Idumejas] centrs - Straupes pilsēta un pils.

Latvijas padomju enciklopēdija. 4.sējums, 166.lpp.

Ievietots: 30.10.2002.

 

HISTORIA.LV