Ģilde (vācu Gilde) - pilsētas iedz. apvienība ekon., sociālo un polit. interešu aizstāvēšanai feod. laikmetā; šaurākā nozīmē - tirgotāju apvienība. Pirmās ģildes izveidojās R-Eiropā 7.-8. gs. No 10. gs. ģilde vadīja pils. iedz. cīņu pret feod. senjoriem. 11.-12. gs. ģildes (tirgotāju apvien.) radās Anglijā, Vācijā, Francijā u.c. zemēs. Ģildi vadīja vecākais, viņa palīgi un vēlēta padome. Tirgotāju ģildes locekļi rūpējās par tirdzn. centru izveidošanu, sargāja pārvadājamās preces, panāca izdevīgāku savu preču noietu. Krievijā tirgotāju apvienības pastāvēja no 12. gs. Terminu ģilde ieviesa 1719. No 1721 ģildes tika izveidotas visās Krievijas pils. No 1775 pilsētās dzīvojošie tirgotāji pēc viņu kapitāla lieluma (ne mazāka par 500 rbļ.) bija iedalīti 3 priviliģētās ģildēs. Attīstoties kapitālismam, ģildes nozīme samazinājās. 1863 trešā ģilde tika likvidēta. 1898 atcēla obligāto piederību pie ģildes.
Ljā (Rīgā) ģildes sāka dibināt pēc 1221. Sākumā ģildēs bija apvienoti visi namnieki bez profesiju izšķirības. Ģilde palīdzēja trūkumā nonākušajiem un slimajiem loc., rūpējās par viņu apbedīšanu. 14. gs. v. Rīgā izveidojās atsevišķas tirgotāju un amatnieku ģildes (Lielā ģilde; Mazā ģilde). Līdz 19. gs. v. tās pārvaldīja Rīgas tirdzn-u un amatn., aizstāvēja pilsētas vācu iedz. intereses, vadīja namn. opozīciju pret pils. patriciātu (Kalendāra nemieri). Ģildes izveidojās arī citās Ljas pils. No 1785 Ljā visi tirgotāji pēc viņu kapitāla lieluma bija iedalīti 3, no 1863 - 2 ģildēs. Šis iedalījums pastāvēja līdz 19. gs. beigām.
Latvijas padomju enciklopēdija. 3.sējums, 721. lpp.
Ievietots: 14.10.2003.