Durbes kauja notika 1260.13.VII starp žemaišiem un vācu krustnešiem. Kad Lja un Igaunija bija iekarota, žemaiši joprojām apdraudēja vācu feodāļu ieguvumus un 1259 sakāva Livonijas ordeņa spēkus pie Skodas. Lai atriebtos žemaišiem un nodrošinātu sauszemes ceļu no Prūsijas uz Kursu, Vācu un Livonijas ord. karapulki no Klaipēdas devās uz žemaišu ielenkto ordeņa pili Georgenburgu (tagad Jurbarka). Žemaiši jau bija iebrukuši Kursā, arī ordeņa spēki devās uz Kursu. Pie Durbes upes žemaiši smagi sakāva vācu spēkus. Krita Livonijas ord. mestrs, Vācu ord. landmaršals, ~150 ord. brāļu, daudz karakalpu un citu zemju krustnešu. Žemaišu pusē pārgāja arī ord. karaspēkā ar varu iesaistītie igauņi un kurši. Pēc ∆ vācu agresoriem vajadzēja vairāk nekā 10 g., lai pakļautu sacēlušos kuršus, zemgaļus, senprūšus un igauņus.
Latvijas padomju enciklopēdija. 2.sējums, 680. lpp.
Ievietots: 14.06.2002.