Domkapituls, domkungu jeb kanoniķu kollēģija pie bīskapa vai archibīskapa katedrāles. D. bij Rīgā, Piltenē, Tērbatā, Hapsalā un Tallinā. Vislielākā polītiskā nozīme bij Rīgas d-am, kuŗa statūtus 6 reiz grozīja: 3 dažādos laikos (1201-1210, 1373-94, 1423-52) bij spēkā Augustīna reglaments, vienreiz (1210-1373) premonstriešu statūti, un 2 reiz (1394-1423, 1452-1566) Rīgas d. loc. bij tikai vācu ordeņa brāļi. Līdz 1509 domkungi līdzīgi mūkiem dzīvoja Rīgas klosterī, un viņu skaits bij 12-13. Katram loc. bij savs amats; piem., pagrabmeistars bij kopdzīves saimn. vadītājs, scholastiķis - domskolas pārzinis, dziedātājs vadīja dievkalpojumu liturģisko pusi u.t.t. Izbeidzot kopdzīvi, domkungu skaitu ap 1522 samazināja no 12 uz 8, bet agrāk kopīgās galda muižas nodeva pašu domkungu apsaimniekošanā, nedalītu atstājot vienīgi Krimuldu, no kurienes ņēma pārtiku tiem domkungiem, kas muižas vietā saņēma tikai algu. D. bij bīskapijas valdības pad., kas lēma ar vienkāršu balsu vairākumu, pie kam 3 domkungi jau sastādīja kvorumu. Bīskapiem bij jādabū d. atļauja, atsavinot vai apgrūtinot bīskapijas īpašumus, ieceļot jaunus kanoniķus, pieņemot sev palīgu u.c.
Latvju enciklopēdija. 1.sējums, 505.lpp.
Ievietots: 27.01.2004.