Latviešu leģiona ģenerālinspektora ģenerāļa Rūdolfa Bangerska vēstule ģenerālim Kurelim kā Kureļa grupas komandierim

[1944.gada 22.oktobrī]
_______________________________________________________________________________

Rūdolfs Bangerskis
Ģenerālis

Atvaļ. ģenerālim Kurelim
caur Talsu apriņķa priekšnieku

Ģenerāļa kungs!

Savā laikā dzirdēju, ka Jūs pulcināt lielāku skaitu aizsargu Skrīveru rajonā, no kurienes it kā ar Heeres grupas Nord štāba ziņu un piekrišanu uzsākšot cīņas pret boļševikiem. Daži aizsargi gan sūrojās, ka šie neko nedarot, bet tikai nīkstot bezdarbībā un patērējot uzturam kaimiņu lauksaimnieku jērus, bet tākā aizsargi bija pakļauti iekšlietu ģenerāldirektoram un caur pēdējo ģēn. Šrēderam, tad aizsargu lietā iejaukties negribēju. Domāju arī, ka aizsargiem jādod pietiekoši laika apmācībām un sagatavošanai cīņām, un ka arī apstākļi patreiz apgrūtina aizsargu iesaistīšanos kaujas darbībā.

Boļševiku pēkšņais iebrukums pāri Aiviekstei Ērgļu virzienā un Ērgļu ieņemšana ar dažu tanku palīdzību likās deva izdevīgu objektu aizsargu aktivitātei, lai viņi kopā ar regulāro karaspēku šo pārdrošo iebrucēju grupu likvidētu. Kamēr vēl boļševiki nebija paspējuši apskatīties un iekārtoties aizstāvēšanai, ātrai un enerģiskai aizsargu akcijai varēja būt izšķirīgi panākumi. Tas tomēr nenotika un beidzot jau pirms Rīgas krišanas aizsargi no Skrīveru rajona nozuda un, kā dzirdēju, pārvietojoties uz Talsu apriņķi.

Būdams Liepāja un vispāri Kurzemē laikā no 11. līdz 25. oktobrim atkal dzirdēju daudzinām ģen. Kureļa partizānus jeb kureliešus, bet par nožēlošanu šo kureliešu slava bija vairāk negātīva nekā pozitīva. Runāja, ka uz Talsiem pie Kureļa dodoties no karaspēka vienībām visi dezertieri un visi tie, kuri dažādu pārkāpumu dēļ no karaspēka vai policijas vienībām tiek atlaisti, kā arī tie, kuri izvairās no iesaukšanas leģionā. Gadījās, ka arī mana štāba viens leģionārs dabūjis aicinājumu pārnākt uz Talsiem pie Kureļa. Dabūšot labas drēbes, labu mašīnpistoli un labi paēst.

Ticiet, ģenerāļa kungs, ka ar tādas aģitācijas paņēmieniem, ko piekopj daži Jūsu pakļautie, Jūs savācat pie sevis ne jau kādus patriotus - ideālistus vien, ne jau tos labākos elementus vien, bet arī tādus, kas vienkārši negrib cīnīties un ari necīnīsies nekur un nekādos apstākļos. Būs starp viņiem arī provokātori, kas pie pirmās izdevības Jūs nodos, bet būs arī daudz vientiesīgo un naīvo un par šiem pēdējiem es an gribēju ar Jums galvenā kārta parunāt.

Pretinieka rosīgā aģitācija no vienas puses un dažu Jums pakļauto darbinieku vilinājumi no otras mulsina un ieved postā ne vienu vien leģionāru un ne vienu vien jaunekli, kuram vajadzēja par leģionāru kļūt. Naīvā ticībā, ka viņš dara patriotisku, labu darbu, šis naīvais nokļūst zem barga kara laika likuma represijām vai nu caur karatiesu jeb vienkārši zaudē savu dzīvību zem bandīta maskas. Ar dziļu sarūgtinājumu dabūju zināt, ka laikā no 5. līdz 10. oktobrim augstākais SS un policijas vadītājs apstiprinājis lauku karatiesas piespriestos nāves sodus 49 latviešu karavīriem, kuri klīduši apkārt no dažādām karaspēka, policijas un būvvienībām. Tā tad 5 dienu laikā gājusi bojā vesela pusrota karavīru savas vieglprātības un varbūt naīvitātes dēļ, kurpretim paliekot pie savām vienībām, viņi vēl tagad būtu dzīvi vai, ja liktenis būtu lēmis, tad kā varoņi būtu atdevuši savas dzīvības cīņā par savu zemi un savu tautu un tās labāku nākotni. Man ir lielas bažas arī par Jūsu grupai no dažādam vienībām pieklīdušiem karavīriem un iesaucamiem karadienestā jauniešiem. Kāds liktenis viņus sagaida.

Lūkosim pieskarties partizānu kustībai pēc būtības, jo laikam taču šādu mērķi Jūs esat sprauduši savai grupai, tādu vācot un organizējot. Vispirms partizānu darbībai var būt panākumi tikai tad, kad mēs stratēģiski darbojamies aktīvi jeb paredzam tuvākās dienās tādu aktīvu darbību uzsākt. Ja turpretim notiek vispārēja frontes saīsināšana ar atiešanu atpakaļ, kā tas līdz šim ir bijis, tad mūsu apstākļos partizānu darbība neko pozitīvu nevar dot, bet gan dod iespēju boļševikiem attaisnot savu vēl asāku izrēķināšanos ar mierīgiem iedzīvotājiem par “bandītu atbalstīšanu”.
_______________________________________________________________________________

Avots: Biezais, H. Kurelieši. Nacionālās pretestības liecinieki. Itaka: Mežābele, 1991. 30.-32. lpp. 

Ievietots: 23.05.2001. 

HISTORIA.LV